Latvijas Zaļās partijas statūtiLatvijas Zaļās partijas statūti

Latvijas Zaļās partijas

Statūti

Pieņemti un apstiprināti 2007. gada 18. novembrī.

Grozījumi pieņemti un apstiprināti 2010. gada 20. martā.

Apstiprināti jaunā redakcijā 2018.gada 7.aprīlī.

 

 

1.       Vispārīgie noteikumi

1.1.  Latvijas Zaļā partija (tālāk tekstā saīsinājums – LZP) ir politiska organizācija, kuras darbības pamatmērķis ir nodrošināt Latvijas tautas un Latvijas dabas mūžīgu dzīvotspēju Latvijā.

1.2.  LZP darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, normatīvajiem aktiem, LZP Statūtiem un Programmu.

1.3.  LZP ir savs karogs un sava simbolika, kas sastāv no divām senlatviešu zīmēm - Austras koka un Dieva zīmes tam pāri, zaļā krāsā, zem tām pilnais partijas nosaukums.

2.       Darbības uzdevumi un metodes

2.1.  Latvijas Zaļās partijas primārie uzdevumi LZP Programmā noteikto mērķu sasniegšanai ir partijas ideju popularizācija sabiedrībā un dalība visu līmeņu vēlēšanās, gan veidojot LZP sarakstus, gan arī sadarbojoties ar citām sabiedriskām un politiskām organizācijām, kuru programmas un darbība ir savienojami ar LZP politisko mērķu un ideju īstenošanu.

2.2.  Latvijas Zaļā partija var piedalīties partiju apvienībā, ja tas veicina LZP politisko mērķu sasniegšanu. Vienlaicīgi LZP var būt tikai vienā reģistrētā politisko partiju apvienībā.

2.3.  LZP biedri ar savu darbību, īpaši deputātu un amatpersonu statusā valsts un pašvaldību struktūrās, sekmē Latvijas Zaļās partijas politisko mērķu sasniegšanu un Programmas realizāciju.

3.       LZP biedri, biedru kandidāti un atbalstītāji

3.1.  Par LZP biedra kandidātu var kļūt 16 gadu vecumu sasniegušas personas, kuras ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi vai Eiropas Savienības pilsoņi, kas nav Latvijas pilsoņi, bet kas uzturas Latvijas Republikā, un kuras nav citas Latvijas politiskās partijas sastāvā. Personai jāatzīst Latvijas Republikas Satversme,  LZP Statūti un Programma.

3.2.  Vēlmi kļūt par partijas biedru (kandidātu) persona apstiprina ar savu pašrocīgu vai drošu elektronisko parakstu (turpmāk tekstā - ar parakstu), aizpildot speciālu veidlapu un saņemot rekomendāciju no LZP biedra ar partijas stāžu vismaz divi gadi. Par LZP biedra kandidāta statusa noteikšanu un nosacījumiem lemj Valde.

3.3.  LZP biedra kandidāts var tikt uzaicināts piedalīties Nodaļas rīkotos pasākumos, ja tiem nav slēgts raksturs, saņemt informāciju par partijas darbību, iesniegt priekšlikumus Nodaļas vadītājam un saņemt  atbildes uz iesniegumiem. LZP biedru kandidāti nemaksā partijas biedru naudu, bet viņiem ir saistoši šo Statūtu 3.8. p. noteiktie LZP biedra pienākumi.

3.4.  LZP biedra kandidāts ir tiesīgs pretendēt uz partijas biedra statusu pēc 6 mēnešu pārbaudes termiņa noslēguma, ja ir sasniedzis 18 gadu vecumu un ar savu rīcību ir apstiprinājis atbilstību šajos Statūtos noteiktajām prasībām. LZP Valde lemj par uzņemšanu partijā un ir tiesīga arī saīsināt vai nepiemērot pārbaudes termiņu partijas biedra kandidāta statusā. LZP biedriem tiek izsniegtas vienota parauga biedra kartes un nozīmes. Valdes atteikumu uzņemt partijā persona ir tiesīga pārsūdzēt analoģiski kā izslēgšanu no partijas, saskaņā ar šo Statūtu 3.10. p. un Domes nolikumu.

3.5.  LZP biedrs var izstāties no partijas vai uz laiku apturēt savu darbību partijā, iesniedzot parakstītu  paziņojumu  LZP Valdei. Par izstāšanās vai darbības apturēšanas brīdi ir uzskatāms fiksētais paziņojuma saņemšanas laiks, ar izstāšanās vai darbības apturēšanas brīdi izbeidzas jebkādas viņa pilnvaras un nākotnes saistības, kas izrietētu no dalības partijā un tās institūcijās. Biedra izstāšanos vai darbības apturēšanu partijā Valde apstiprina ar savu lēmumu, pēc personas pieprasījuma izsniedzot attiecīgu protokola izrakstu. Par biedra statusa atjaunošanu lemj Valde pēc attiecīga parakstīta iesnieguma saņemšanas. 

3.6.  LZP biedriem un biedru kandidātiem nav noteikta iestāšanās nauda. Katram partijas biedram ir brīvas izvēles iespēja maksāt biedru naudu, atbilstoši saviem ieskatiem un iespējām. Partijas Valde nosaka biedru naudas rekomendēto apmēru kārtējam laika periodam.

3.7.  LZP biedriem ir tiesības Statūtos noteiktā kārtībā piedalīties visu līmeņu LZP struktūru darbībā, vēlēt un tikt ievēlētiem partijas pārvaldes institūcijās, amatos un citās struktūrās. Katram LZP biedram ir tiesības apstrīdēt attiecībā uz viņu pieņemtos partijas institūciju vai amatpersonu lēmumus, iesniedzot motivētu iesniegumu lēmumu pieņēmušajai un/vai augstākai partijas institūcijai. LZP biedram ir tiesības pieprasīt Valdei iekļaut jautājumu nākamā partijas Kongresa darba kārtībā, ja viņa pieprasījumam saņemts vismaz piecu Nodaļu vai vismaz 50 partijas biedru rakstisks atbalsts.

3.8.  LZP biedriem ir pienākums atbilstoši savām iespējām piedalīties partijas darbā, rīkoties saskaņā ar Statūtiem, Programmu un Ētikas kodeksu, ievērot atbilstoši institūciju kompetencei pieņemtos Latvijas Zaļās partijas Kongresa, Domes un Valdes lēmumus. LZP biedriem ir pienākums ievērot vispārpieņemtās morāles un ētikas normas, it īpaši, jebkādā veidā pārstāvot partiju vai rīkojoties LZP biedra statusā.

3.8.1.          LZP biedriem nav tiesības uzstāties partijas vārdā, ja šādas tiesības viņiem nav tieši noteiktas ar normatīvajiem aktiem, Statūtiem vai tiesīgo LZP institūciju pilnvarojumu.

3.8.2.          LZP amatpersonas un partijas institūciju vadītāji un locekļi nav tiesīgi publiski deklarēt partijas vai tās institūciju viedokli jautājumos, kuros šāda viedokļa noteikšana saskaņā ar Statūtiem vēl nav notikusi, īpaši pirms plānotās jautājumu izskatīšanas partijas institūcijās.

3.8.3.          Paužot personīgo viedokli partijas kompetences jautājumos, LZP biedra pienākums ir skaidri un nepārprotami nodalīt personīgo viedokli no partijas pārstāvības funkcijas.

3.9.  LZP biedrs var tikt disciplināri sodīts, ja viņš pieļauj Statūtu vai Ētikas kodeksa normu pārkāpumus, vai arī viņa vainojama rīcība citādā veidā kaitē LZP  mērķiem un uzdevumiem. Disciplinārsodi atbilstoši pārkāpuma smagumam ir brīdinājums, darbības partijā apturēšana, atcelšana no partijas amata vai izslēgšana no partijas. Jebkuru ierosinājumu par disciplinārsoda piemērošanu Statūtos noteiktā kārtībā izskata Valde, noteiktos gadījumos pārraudzību veic Dome.

3.10.                   LZP biedrs var tikt izslēgts no partijas, ja viņš būtiski pārkāpj vai nepilda Statūtu vai Ētikas kodeksa normas, vispirms tieši LZP biedra pienākumus, vai arī viņa vainojama rīcība citādā veidā nav savienojama ar partijas dokumentos noteiktajiem LZP  mērķiem un uzdevumiem.

3.10.1.       Biedra izslēgšanu no partijas, izņemot Kongresā vai Domē vēlētas partijas amatpersonas, pēc jebkura LZP biedra vai institūcijas ierosinājuma apspriež un izlemj LZP Valde. Valdes lēmums par Domes locekļa izslēgšanu no partijas stājas spēkā tikai pēc tā apstiprināšanas aizklātā balsojumā Domes sēdē. Piecu kalendāro dienu laikā pēc kompetentās institūcijas sēdes personai, par kuras izslēgšanu no LZP ir pieņemts lēmums, tiek izsniegts (nosūtīts) sēdes protokola izraksts, kurā norādīts pieņemtais lēmums un tā motivācija.

3.10.2.       Uz institūcijas sēdi, kurā izskatāms jautājums par biedra izslēgšanu, tiek uzaicināta attiecīgā persona, izslēgšanas ierosinātājs un Nodaļas pārstāvis, informējot viņus par jautājuma būtību, zināmajiem būtiskajiem apstākļiem, sēdes laiku un vietu vismaz septiņas kalendārās dienas pirms Valdes sēdes vai 14 kalendārās dienas pirms Domes sēdes.

3.10.3.       Valdes lēmumu par izslēgšanu no partijas biedrs ir tiesīgs 30 kalendāro dienu laikā pēc  saņemšanas pārsūdzēt LZP Domē, kura to izskata Domes nolikumā noteiktā kārtībā. LZP Domes lēmums biedra izslēgšanas jautājumā ir galīgs un nav pārsūdzams.

3.10.4.       Ja Dome neapstiprina Valdes lēmumu par biedra izslēgšanu no partijas, Valdes pienākums ir 30 kalendāro dienu laikā no Domes lēmuma pieņemšanas atkārtoti izvērtēt visus lietas apstākļus un no jauna pieņemt lēmumu.

3.10.5.       Ja stājies spēkā Valdes lēmums par biedra izslēgšanu, jebkādas viņa pilnvaras, kas izriet no dalības partijā un tās institūcijās, ir apturētas ar izslēgšanas lēmuma spēkā stāšanās brīdi, var tikt atjaunotas tikai ar lēmuma atcelšanu, un izbeidzas reizē ar pārsūdzības noilgumu vai noraidījumu.

3.11.                   Partijas atbalstītāji ir šo Statūtu 3.1. p. nosacījumiem atbilstošas personas, kuras atbalsta LZP mērķus un partijas darbību Programmas realizācijā. Partijas atbalstītāji tiek reģistrēti Valdes noteiktā kārtībā. LZP atbalstītājiem ir pienākums ievērot Statūtus un Ētikas kodeksu, viņi var tikt uzaicināti piedalīties partijas Programmas realizācijas pasākumos, sadarbojas ar LZP biedriem un struktūrām.

4.       Organizatoriskā uzbūve

4.1.  Darbības principi.

4.1.1.          Latvijas Zaļās partijas organizatoriskā uzbūve balstās uz varas decentralizāciju, partijas biedru iniciatīvu, iekšējo demokrātiju partijas vadības lēmumu pieņemšanā un LZP Biroja koordinējoša rakstura vadību partijas darba organizācijā.

4.1.2.          Partijas organizatoriskā darba pamatstruktūra ir partijas Nodaļas, augstākā lēmējinstitūcija ir Kongress. Laikā starp kongresiem partiju vada un pārstāv izpildinstitūcija – Valde, atsevišķas funkcijas veic pārstāvju sapulce - Dome. Partijas darba tehnisko nodrošinājumu realizē Birojs, bet darbības iekšējo uzraudzību veic Revīzijas komisija.

4.1.3.          Jebkura partijas amatpersona ir tiesīga pretendēt uz ievēlēšanu citā partijas amatā. Ja amatpersona tiek ievēlēta amatā, kurš nav savienojams ar iepriekš ieņemto amatu, iepriekšējā amata pilnvaras izbeidzas ar ievēlēšanas brīdi jaunajā amatā.

4.2.           Partijas Nodaļas.

4.2.1.          Organizatoriskā darba nodrošināšanai visā valstī un lokālu (vietēju) uzdevumu izpildei tiek veidotas LZP teritoriālās Nodaļas, kurās ir vismaz septiņi partijas biedri. Jebkuras pašvaldības administratīvajā teritorijā, izņemot Rīgas pašvaldību, var būt tikai viena LZP teritoriālā Nodaļa. Teritoriālo Nodaļu sadarbības kārtību Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā nosaka Valdes apstiprināts Nodaļu apvienības nolikums.

4.2.2.          LZP darbībai specifiskās jomās vai atsevišķās nozarēs pārreģionālu jautājumu risināšanai var tikt veidotas LZP interešu Nodaļas, ja tajās apvienojas vismaz septiņi partijas biedri.

4.2.3.          LZP biedru iekļaušanos Nodaļās, to veidošanos, teritoriālo sadalījumu un darbību pārrauga Valde un koordinē Birojs. No jauna veidojamās Nodaļas biedru kopsapulce apstiprina Nodaļas nolikuma projektu, pēc saviem ieskatiem (normatīvajos aktos noteiktajos ietvaros) nosakot Nodaļas darbības procedūras (sapulču sasaukšana, balsošanas kārtība, darbības organizatoriskās formas u. c.), saskaņo ar Biroju Nodaļas darbības teritoriju, teritoriālās Nodaļas nosaukumu un adresi, un ievēl Nodaļas vadītāju, kurš pārstāv Nodaļu attiecībās ar partijas institūcijām, sabiedriskām un valsts organizācijām.

4.2.4.          Lēmumu par Nodaļas izveidošanu un Nodaļas nolikuma apstiprināšanu pieņem LZP Valde, izvērtējot  iesniegtos Nodaļas veidošanas dokumentus un uzklausot ievēlēto veidojamās Nodaļas vadītāju. Ja tiek konstatētas neatbilstības normatīvajiem aktiem vai Statūtiem Nodaļas veidošanā vai darbībā, Valde ar motivētu lēmumu nosaka termiņu un veicamās darbības trūkumu novēršanai.

4.2.5.          LZP Nodaļai ir tiesības:

a)     izmantot LZP nosaukumu un simboliku, pildot Nodaļas funkcijas;

b)    sniegt atzinumu Valdei par ierosinājumu Nodaļā darbojošos LZP biedru izslēgšanai no partijas un deleģēt pārstāvi dalībai attiecīgajā Valdes vai Domes sēdē;

c)     iesniegt priekšlikumus LZP Valdei par deputātu kandidātu izvirzīšanu pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

d)    iesniegt apstiprināšanai Valdē teritoriālās Nodaļas sagatavotu deputātu kandidātu sarakstu attiecīgās pašvaldības domes vēlēšanām (izņemot Rīgas pašvaldību);

e)     organizēt pasākumus un veikt citas aktivitātes, saņemt Biroja organizatorisko atbalstu, lai piedalītos partijas politisko uzdevumu īstenošanā un realizētu Nodaļas lokālos uzdevumus.

4.2.6.          LZP Nodaļai ir pienākums:

a)     popularizēt LZP politiskās idejas, nostādnes un Programmu vietējā sabiedrībā, apkopot teritorijas iedzīvotāju priekšlikumus, veikt to analīzi;

b)    informēt sabiedrību par partijas darbību, sadarboties ar partijas Biroju, nodrošinot informācijas apriti starp LZP institūcijām un biedriem;

c)     apzināt attiecīgās teritorijas vietējās problēmas, sagatavot priekšlikumus un realizēt pasākumus LZP ideju realizācijai, informēt LZP institūcijas par lokālo situāciju;

d)    iespēju robežās sekot līdzi no LZP sarakstiem ievēlēto deputātu un LZP atbalstīto valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu darbībai noteiktās teritorijās un/vai nozarēs;

e)     Nodaļas nolikumā noteiktā kārtībā organizēt biedru sapulces;

f)      piesaistīt jaunus partijas biedru kandidātus, partijas biedrus un atbalstītājus;

g)     Nodaļas nolikumā noteiktā kārtībā izskatīt un sniegt atbildes LZP Valdes pieprasījumiem.

4.3.           LZP Padomes.

4.3.1.          Lai padziļināti izvērtētu sarežģītus un/vai apjomīgus jautājumus un sagatavotu priekšlikumus par partijas pozīciju un/vai rīcību tajos, tiek veidotas LZP Padomes.

4.3.2.          Lēmumu par Padomes izveidošanu pieņem LZP Valde, vienlaikus nosakot attiecīgās Padomes darba uzdevumu un apstiprinot tās vadītāju.

4.3.3.          Izvērtējot Padomes vadītāja sagatavotos priekšlikumus,  Valde apstiprina un maina Padomes sastāvu, organizatoriskos nosacījumus un darbības plānus. Padomes tiek veidotas no LZP biedriem, konsultantu statusā pēc nepieciešamības pieaicinot arī neatkarīgus ekspertus.

4.3.4.          Padomes sagatavotajiem dokumentiem ir informatīvs un ieteikuma raksturs.

4.4.  LZP Valde.

4.4.1.          Partijas Valde sastāv no Valdes priekšsēdētāja un četriem citiem Valdes locekļiem, katrs no viņiem tiek ievēlēts aizklātā balsojumā LZP Kongresā uz divu gadu pilnvaru termiņu. Valdē var ievēlēt tikai LZP biedrus, kas savu piekrišanu ieņemt Valdes locekļa amatu apliecinājuši, iesniedzot rakstisku paziņojumu par piekrišanu ieņemt Valdes locekļa amatu.

4.4.2.          LZP Valdes priekšsēdētājam ir tiesības pārstāvēt partiju atsevišķi, saskaņā ar Valdes lēmumiem rīkoties ar partijas mantu, dot saistošus rīkojumus Biroja darbiniekiem un pienākums nodrošināt partijas darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem.

4.4.3.          Valdes locekļi no sava vidus ievēl Valdes priekšsēdētāja vietnieku, kurš vada Valdes sēdes un izpilda citus Valdes priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā, rīkojoties saskaņā ar Valdes priekšsēdētāja vai Valdes pilnvarojumu. Pildot  Valdes priekšsēdētāja pienākumus,  Valdes priekšsēdētāja vietniekam ir tiesības pārstāvēt partiju atsevišķi tikai saņemtā pilnvarojuma ietvaros.

4.4.4.          Pārējie Valdes locekļi partiju pārstāv tikai uz Valdes lēmuma pamata un tikai kopā ar vismaz diviem citiem Valdes locekļiem.

4.4.5.          Valdes sēdes tiek sasauktas pēc vajadzības, bet ne retāk, kā vismaz reizi divos mēnešos, un ir atklātas partijas biedriem pēc saskaņojuma ar jebkuru Valdes locekli, bet pēc vismaz trīs Valdes locekļu pieprasījuma tās var būt arī slēgtas. Pēc vismaz trīs Valdes locekļu pieprasījuma tiek sasaukta ārkārtas Valdes sēde ne vēlāk kā septiņu kalendāro dienu laikā. Valdes lēmumi ir pieņemti, ja par tiem balso vismaz trīs Valdes locekļi, izņemot Statūtu 4.4.10. p. paredzēto gadījumu.

4.4.6.          Valdes priekšsēdētājam nosūtot  lēmuma projektu Valdes locekļiem rakstveida formā, Valde var pieņemt  lēmumu arī bez sēdes sasaukšanas, ja visi tiesīgie Valdes locekļi, kopskaitā ne mazāk kā trīs, rakstveida formā nobalso par lēmumu. Par rakstveida formu atzīstami arī atbilstoši elektroniskās saziņas līdzekļi, kas nodrošina teksta nepārprotamas fiksācijas iespējas.

4.4.7.          LZP Valdes kompetencē ir lemt par visiem partijai aktuāliem jautājumiem, izņemot tos, par kuriem Statūtos vai  LZP Kongresa lēmumos ir tieši noteikts savādāk.  Valdes kompetencē ir lemt arī par politiska rakstura jautājumiem, t. sk. par iesaistīšanos valdībā vai aiziešanu no tās. Valde ir atbildīga par partijas Programmas realizāciju un sniedz atskaites par paveikto Kongresam un Domei.

4.4.8.          Izskatot ierosinājumus par disciplinārsoda piemērošanu partijas amatpersonām, Valde ir tiesīga izteikt brīdinājumu jebkuram partijas biedram. Citu disciplinārsoda veidu piemērošana notiek atbilstoši Statūtu normām un analoģiski 3.10. p. noteiktajām procedūrām. Attiecībā uz Kongresā un Domē vēlētām partijas amatpersonām, vērtējot iespējamos pārkāpumus, Valde ir tiesīga pieņemt lēmumu par uzticības balsojuma iekļaušanu izsludināmajā Kongresa vai Domes darba kārtībā.

4.4.9.          LZP Valde rīkojas ar partijas mantu un finansēm, organizē grāmatvedības uzskaiti un katru gadu slēdz līgumu ar Zvērinātu revidentu par LZP kārtējā gada finansiālās darbības pārbaudi.

4.4.10.       Valdes loceklis jebkurā laikā var brīvprātīgi izstāties no Valdes, iesniedzot rakstveida paziņojumu. Tādā gadījumā Valde līdz nākošajam partijas Kongresam turpina strādāt nepilnā sastāvā. Ja Valdes locekļa amatu atstāj vairāk kā divi Valdes locekļi, un līdz kārtējā Kongresa plānotajam termiņam ir vairāk kā divi mēneši vai objektīvu apstākļu dēļ nepieciešams steidzami pieņemt valdes lēmumus, atlikušo Valdes locekļu pienākums ir nekavējoties sasaukt ārkārtas Kongresu.

4.4.11.       Valdes locekli no amata var atcelt tikai LZP Kongress.

4.4.12.       Valdes priekšsēdētājs ieceļ un atceļ LZP Ģenerālsekretāru Biroja ikdienas darba vadīšanai un/vai konkrētu Valdes lēmumu izpildei.

4.5.  LZP Dome.

4.5.1.          Domes sastāvā ietilpst Domes priekšsēdētājs un LZP biedri – ministri, visu līmeņu deputāti un partijas Nodaļu vadītāji. LZP Valdes locekļi nevar vienlaicīgi būt Domes sastāvā, bet viņiem ir pienākums būt klāt Domes sēdēs, piedaloties debatēs un sniedzot nepieciešamo informāciju.

4.5.2.          LZP Domes sēdes partijai svarīgu jautājumu izskatīšanai pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi sešos mēnešos, sasauc Valde. Valdei ir pienākums sasaukt Domes sēdi ne vēlāk kā viena mēneša laikā, iekļaujot darba kārtībā attiecīgos jautājumus, ja to rakstiski pieprasa Domes priekšsēdētājs, Revīzijas komisija, vismaz ceturtā daļa no domniekiem vai desmitā daļa partijas biedru.

4.5.3.          Domes sēdes vada Domes priekšsēdētājs. Domes sēžu organizācijas un norises kārtību nosaka Domes nolikums, kuru apstiprina Kongress. Domes sēdes ir atklātas partijas biedriem, vismaz 7 kalendārās dienas iepriekš saskaņojot ar Biroju, bet atsevišķos gadījumos sēdes var būt arī pilnīgi vai daļēji slēgtas.

4.5.4.          Dome ir tiesīga pieņemt lēmumus ar klātesošo LZP Domnieku balsu vairākumu, ja balsojumā piedalās vairāk kā viena trešdaļa no visiem lēmuma brīdī tiesīgajiem domniekiem un Statūtos nav tieši noteikts lielāks kvorums un/vai kvalificēts vairākums. Dome pieņem lēmumus, atklāti balsojot, izņemot Statūtos noteiktos gadījumus. Domei ir pienākums balsot aizklāti par jebkuru citu jautājumu,  ja to pieprasa vismaz trešā daļa no klātesošajiem domniekiem.

4.5.5.          Dome no sava vidus ar balsu vairākumu no visiem tiesīgajiem domniekiem uz diviem gadiem ievēl un ir tiesīga jebkurā laikā pārvēlēt Domes priekšsēdētāja vietnieku, kurš pilda  Domes priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā.

4.5.6.          Domei ir pienākums pārraudzīt LZP politisko darbību, apstiprināt partijas priekšvēlēšanu programmas Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ievēlēt un atcelt Ētikas komisijas locekļus, ievēlēt Revīzijas komisijas pagaidu locekļus, apstiprināt partijas Ētikas kodeksu, Ētikas komisijas nolikumu un grozījumus tajos, izskatīt Domē apstiprināmus Valdes lēmumus un personu sūdzības par Valdes lēmumiem saistībā ar izslēgšanu no partijas vai atteikumu tajā uzņemt.

4.5.7.          Domei ir tiesības ierosināt Padomju izveidošanu, sniegt politiska rakstura rekomendācijas un atzinumus, ieteikt piemērotas kandidatūras partijas organizatorisko un politisko institūciju amatiem, pieprasīt no Valdes atskaites par tās darbību. Dome ir tiesīga pieprasīt steidzamu Kongresa sasaukšanu, ja par lēmumu balso vairāk kā puse lēmuma brīdī tiesīgo domnieku.

4.5.8.          Izskatot Valdes lēmumu par Domes locekļa izslēgšanu no partijas, procedūra tiek organizēta analoģiski Statūtu 3.10.2. p. normām. Lēmums par izslēgšanu ir apstiprināts, ja lēmuma pieņemšanā piedalās vismaz puse tiesīgo domnieku un par to nodotas vismaz divas trešdaļas balsu.

4.6.  LZP Domes priekšsēdētājs.

4.6.1.          LZP Domes priekšsēdētāju aizklātā balsošanā uz diviem gadiem ievēl Kongress. Domes priekšsēdētājs vada Domes sēdes un ir tiesīgs bez īpaša pilnvarojuma publiski izteikt un skaidrot LZP Domes viedokli un lēmumus politiska rakstura jautājumos.

4.6.2.          Domes priekšsēdētājs ir tiesīgs pieprasīt Valdei Domes sēdes sasaukšanu, tajā skaitā steidzamības kārtībā, un noteikt jautājumus, kuri jāiekļauj sēdes izsludināmajā darba kārtībā.

4.6.3.          Domes priekšsēdētājs nevar vienlaicīgi būt Valdes loceklis, bet ir tiesīgs piedalīties ar padomdevēja tiesībām Valdes sēdēs, t. sk. arī slēgtās.

4.7.  Revīzijas komisija.

4.7.1.          LZP Revīzijas komisiju (turpmāk – arī RK) ievēlē Kongresā no delegātu vidus, atklātās vēlēšanās, piecu cilvēku sastāvā uz četriem gadiem. RK loceklis nevar vienlaicīgi būt partijas pārvaldes amatpersona vai Biroja darbinieks. Revīzijas komisija no Kongresā ievēlēto locekļu vidus ievēl RK priekšsēdētāju un viņa vietnieku un ir tiesīga jebkurā laikā viņus pārvēlēt.

4.7.2.          Revīzijas komisija kontrolē partijas Statūtu ievērošanu, LZP Kongresa, Domes un Valdes lēmumu izpildi un LZP saimniecisko darbību.  RK katrā Kongresā iesniedz atskaites ziņojumu par laika periodu starp Kongresiem, tās priekšsēdētājs vai viņa pienākumu izpildītājs ir tiesīgi piedalīties Domes, Valdes sēdēs un Nodaļu sapulcēs, arī slēgtās.

4.7.3.          RK darbojas, pamatojoties uz Kongresa apstiprinātu Revīzijas komisijas nolikumu. RK ir tiesīga pieņemt savus lēmumus, ja par tiem balso vismaz trīs Revīzijas komisijas locekļi. RK sēdes ir slēgtas, bet ar sēdes lēmumu tajās var piedalīties pieaicinātas personas. Partijas pārvaldes amatpersonām un Biroja darbiniekiem ir pienākums pēc RK uzaicinājuma iepriekš saskaņotā laikā piedalīties komisijas sēdē. RK ir tiesīga pieprasīt Valdei steidzamu Domes sēdes sasaukšanu RK kompetences jautājumos.

4.7.4.          Revīzijas komisijas loceklis jebkurā laikā var brīvprātīgi izstāties no Revīzijas komisijas, iesniedzot rakstveida paziņojumu. Tādā gadījumā  līdz nākošajam partijas Kongresam Revīzijas komisija turpina strādāt nepilnā sastāvā. Ja Revīzijas komisijas locekļa amatu atstāj vairāk kā viens Revīzijas komisijas loceklis, LZP Dome var aizklātā balsošanā ievēlēt Revīzijas komisijas pagaidu locekļus, kuru pilnvaru termiņš ir līdz nākamajam Kongresam.

4.7.5.          Revīzijas komisijas locekli var atcelt no amata tikai LZP Kongress.

4.8.  LZP Kongress.

4.8.1.          LZP Kongress ir partijas augstākā lēmējinstitūcija, tas tiek sasaukts kā biedru sapulce vai kā pārstāvju sapulce. Lēmumu par Kongresa sasaukšanas principu pieņem Valde, savā lēmumā par pārstāvju sapulces izvēli norādot atbilstošu pamatojumu organizācijas formai un noteiktajām delegātu kvotām. Vienlaicīgi ar lēmumu par Kongresa sasaukšanu pēc pārstāvju sapulces principa Valde apstiprina Kongresa delegātu ievēlēšanas un reģistrācijas kārtību. Sasaucot Kongresu pēc pārstāvju sapulces principa, tajā piedalās Domes priekšsēdētājs, Domes priekšsēdētāja vietnieks, Valdes locekļi, Revīzijas un Ētikas komisiju locekļi, kā arī partijas biedri, kuri ir ministri, Saeimas deputāti vai pašvaldību vadītāji.

4.8.2.          Kārtējo Kongresu sasauc partijas Valde ne retāk kā vienu reizi kalendārajā gadā. Valdei ir tiesības sasaukt ārkārtas Kongresu, pēc sava ieskata nosakot norises laiku, un pienākums nekavējoties sasaukt ārkārtas Kongresu, ja to rakstveidā, norādot sasaukšanas iemeslu un mērķi, pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa biedru vai partijas Dome Statūtu 4.5.7. p. kārtībā. Kongresa izsludināmo darba kārtību, ievērojot Statūtu normas, nosaka Valde. Ja Kongress tiek sasaukts pēc Domes vai biedru pieprasījuma, Valdei ir pienākums iekļaut izsludināmajā darba kārtībā pieprasītāju norādītos jautājumus.

4.8.3.          Izziņojot Kongresa rīkošanu, paziņojumā vienlaikus jānorāda norises laiks, vieta un plānotā darba kārtība. Kārtējais Kongress ir jāizziņo vismaz 30 kalendārās dienas iepriekš, bet ārkārtas Kongress vismaz 14 kalendārās dienas pirms plānotā norises laika.

4.8.4.          Kongresu vada Valdes priekšsēdētājs, ja Kongress neievēl citu sapulces vadītāju. LZP biedrs nav tiesīgs vadīt Kongresu, izskatot jautājumus par viņa atcelšanu no amata, ievēlēšanu amatā vai citādu biedra saistību nodibināšanu vai izbeigšanu pret partiju.

4.8.5.          Tikai Kongress ir tiesīgs:

a)     apstiprināt Statūtus, Programmu un grozījumus tajos, Revīzijas komisijas ziņojumu Kongresam un ievēlēt Revīzijas komisijas locekļus, ja par to balso vairāk kā puse no reģistrētajiem Kongresa delegātiem, un normatīvie akti nenosaka savādāk;

b)    ievēlēt Domes priekšsēdētāju, Valdes priekšsēdētāju un citus Valdes locekļus;

c)     atcelt no amata Domes priekšsēdētāju, Valdes priekšsēdētāju, citus Valdes un Revīzijas komisijas locekļus, ja par to balso vairāk kā puse no reģistrētajiem Kongresa delegātiem;

d)    apstiprināt Domes un Revīzijas komisiju nolikumus un grozījumus tajos;

e)     pieņemt lēmumu par LZP piedalīšanos partiju apvienībā vai izstāšanos no tās, pilnvarot LZP pārstāvjus partiju apvienības dibināšanai;

f)      pieņemt lēmumu par partijas darbības izbeigšanu, ja par to balso vismaz divas trešdaļas no reģistrētajiem Kongresa dalībniekiem;

g)     pieņemt lēmumu par partijas reorganizāciju, ja par to balso vairāk kā puse no reģistrētajiem Kongresa dalībniekiem;

h)    pieņemt jebkurai LZP institūcijai un amatpersonai saistošus lēmumus partijas iekšējās kompetences jautājumos.

4.8.6.          Kongress ir tiesīgs mainīt izsludināto darba kārtību, ja par to balso divas trešdaļas no reģistrētajiem dalībniekiem, bet nav tiesīgs to papildināt ar šo Statūtu 4.8.5. p. uzskaitītajiem Kongresa ekskluzīvās kompetences jautājumiem.

4.8.7.          Kongress ir lemttiesīgs, ja tajā reģistrēti vismaz piektdaļa visu LZP biedru (ja Kongress sasaukts pēc biedru sapulces principa) vai vairāk nekā puse pārstāvju (ja Kongress sasaukts pēc pārstāvju sapulces principa), ciktāl normatīvie akti nenosaka savādāk. Kongresa lēmumi ir pieņemti, ja par tiem balso vairāk nekā puse no klātesošajiem Kongresa dalībniekiem un šajos Statūtos nav īpaši noteikts savādāk.

4.8.8.          Kongress pieņem lēmumus, atklāti balsojot, izņemot Statūtu 4.8.5. b) un 4.8.5. c) punktos paredzēto amatpersonu ievēlēšanu un atsaukšanu, par kuru tiek balsots aizklāti. Kongress pieņem lēmumus, aizklāti balsojot, par Statūtu 4.8.5. h) punktā paredzētajiem jautājumiem, ja to pieprasa vismaz trešā daļa no reģistrētajiem Kongresa dalībniekiem.

4.9.  Ētikas komisija.

4.9.1.          LZP Ētikas komisijas (turpmāk – arī ĒK) locekļus ievēlē Dome no LZP biedru vidus, atklātās vēlēšanās, septiņu cilvēku sastāvā ar četru gadu pilnvaru termiņu. Ētikas komisijas locekli Dome var atcelt no amata tikai aizklātā balsojumā. ĒK loceklis nevar vienlaicīgi būt Domes priekšsēdētājs, Domes priekšsēdētāja vietnieks, Valdes vai Revīzijas komisijas loceklis vai Biroja darbinieks.

4.9.2.          ĒK no Domes ievēlēto locekļu vidus ievēl Ētikas komisijas priekšsēdētāju un viņa vietnieku un ir tiesīga jebkurā laikā viņus pārvēlēt ar vienkāršu balsu vairākumu no visiem ĒK locekļiem. Saistībā ar ĒK izskatāmiem jautājumiem komisijas priekšsēdētājs un viņa vietnieks ir tiesīgi būt klāt Domes sēdēs un Nodaļu sapulcēs, tajā skaitā slēgtās.

4.9.3.          Ētikas komisija darbojas, pamatojoties uz Domes apstiprinātiem Ētikas kodeksu un Ētikas komisijas nolikumu. ĒK ir tiesīga pieņemt savus lēmumus, ja par tiem balso vismaz četri, bet pret – ne vairāk kā divi komisijas locekļi, izņemot Statūtu 4.9.2. p. paredzētos gadījumus. Ētikas komisija ir tiesīga ierosināt disciplinārsodu piemērošanu partijas biedriem par Ētikas kodeksā noteikto pienākumu vai normu neievērošanu.

4.9.4.          Ētikas komisija vērtē partijas Ētikas kodeksa un vispārpieņemto morāles un ētikas normu ievērošanu partijas biedru darbībā partijā un ārpus tās, kā arī izskata partijas biedru iesniegumus par morāla un ētiska rakstura problēmām partijas biedru rīcībā. Partijas biedriem un Biroja darbiniekiem ir pienākums pēc ĒK uzaicinājuma iepriekš saskaņotā laikā piedalīties komisijas sēdē.

4.9.5.          ĒK loceklis jebkurā laikā var brīvprātīgi izstāties no Ētikas komisijas, iesniedzot rakstveida paziņojumu. Tādā gadījumā  līdz nākošajai Domes sēdei Ētikas komisija turpina strādāt nepilnā sastāvā.

4.9.6.          Ētikas komisija sniedz atskaites ziņojumus Domei pēc nepieciešamības.

4.10.                   LZP Birojs.

4.10.1.              LZP Birojs ir partijas izpildstruktūra, kas darbojas saskaņā ar Valdes apstiprinātu nolikumu. Birojs darbojas Valdes priekšsēdētāja pakļautībā.

4.10.2.              Birojs saskaņā ar Valdes lēmumiem un Valdes priekšsēdētāja rīkojumiem vada LZP saimniecisko darbību, uztur sakarus ar masu informācijas līdzekļiem, veic praktiskos LZP struktūru koordinācijas pasākumus, tehniski nodrošina partijas institūciju sēdes, tajā skaitā to izsludināšanu sēžu dalībniekiem, un realizē citus partijas uzdevumus.

4.10.3.              Biroja darbinieku amatu sarakstu, pienākumus un atalgojumu nosaka Valde.

5.       LZP kandidātu izvirzīšana vēlēšanām

5.1.  Kandidātus Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanām izvirza partijas Nodaļas un individuāli partijas biedri.

5.2.  LZP deputātu kandidātu sarakstus, partiju apvienības sarakstu vai vairāku partiju kopīgos sarakstus, to veidošanas principus un šajos sarakstos iekļaujamos LZP pārstāvjus visu līmeņu vēlēšanām apstiprina Valde.

5.3.  Ja teritoriālās Nodaļas darbības teritorija sakrīt ar pašvaldības administratīvo teritoriju vai to pilnībā pārklāj, deputātu kandidātu saraksts attiecīgās pašvaldības domes vēlēšanām tiek izskatīts LZP Valdē tikai pēc tā apstiprināšanas attiecīgajā teritoriālajā Nodaļā.

5.4.  Rīgas domes deputātu kandidātu saraksts tiek izskatīts LZP Valdē tikai pēc tā apstiprināšanas Rīgas Nodaļu apvienības kopsapulcē.

5.5.  Teritoriālo Nodaļu  vai Nodaļu apvienības apstiprinātie pašvaldību domju deputātu kandidātu saraksti nevar tikt grozīti ar vienpusēju Valdes lēmumu. Valde ir tiesīga ar motivētu lēmumu atgriezt tos Nodaļām atkārtotai izskatīšanai. Ja Nodaļa un Valde nevar panākt savstarpēju vienošanos, Valde pieņem lēmumu, kas stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas Domē. Valdes pienākums šādā gadījumā ir sasaukt Domes sēdi steidzamības kārtībā.

6.       LZP tiesiskais statuss un līdzekļi

6.1.  LZP ir juridiskas personas statuss. Partijai ir zīmogs ar tās nosaukumu un LZP atribūtiku. Partijas teritoriālās un interešu Nodaļas, to apvienības nav juridiskas personas.

6.2.  Latvijas Zaļajai partijai ir sava manta un finansiālie līdzekļi, kuri tiek izmantoti, lai nodrošinātu partijas saimniecisko un organizatorisko darbību.

6.3.  LZP var izveidot preses izdevumus un citus plašsaziņas līdzekļus, bet bez peļņas gūšanas rakstura. Ienākumi tiek izmantoti tikai un vienīgi partijas mērķu sasniegšanai un darbības uzturēšanai.

6.4.  Visas partijas institūcijas un amatpersonas pamatā strādā bez atlīdzības. Nepieciešamības gadījumā Latvijas Zaļajai partijai var būt algoti štata darbinieki. Par darbinieku pieņemšanas nepieciešamību, atalgojumu un darba noteikumiem lemj Valde.


Kongresa sēdes vadītājs                                                           /Edgars Tavars/