Latvijas Zaļās partijas statūtiLatvijas Zaļās partijas statūti

Pieņemti un apstiprināti 2007. gada 18. novembrī. Grozījumi pieņemti un apstiprināti 2010. gada 20. martā


1. Vispārīgie noteikumi


1.1. Latvijas Zaļā partija (tālāk tekstā saīsinājums – LZP) ir politiska organizācija, kuras pamatmērķis ir cilvēkam un dabai draudzīga, ilgtspējīga Latvijas attīstība.
1.2. LZP darbojas atbilstoši partijas Statūtiem un Programmai.
1.3. LZP ir savs karogs un sava simbolika, kas sastāv no divām senlatviešu zīmēm - Austras koka un Dieva zīmes tam pāri, zaļā krāsā, zem tām pilnais partijas nosaukums.


2. Darbības mērķi, uzdevumi un metodes


2.1. LZP darbības vadmotīvi un pamatmērķi ir vidrūpe, tautas garīgās kultūras attīstība, nacionālās būtības saglabāšana un ekoloģiskās apziņas veidošana.
2.2. Latvijas Zaļā partija veic politisko darbību, piedalās visu līmeņu vēlēšanās, gan veidojot LZP sarakstus, gan arī sadarbojoties ar citiām sabiedriskām un politiskām organizācijām, ja to programmas un darbība ir savienojami ar LZP Statūtos un Programā pausto ideju īstenošanu. Latvijas Zaļā partija var dibināt vai piedalīties dibinātā partiju apvienībā, ja tas atbilst Partijas pamatmērķu veikšanai. Vienlaicīgi LZP var būt tikai vienā reģistrētā politiskā apvienībā.
2.3. LZP ar savu biedru - deputātu un amatpersonu starpniecību iekļaujas valsts un pašvaldību struktūrās, lai tādējādi sekmētu Latvijas Zaļās partijas programmas realizāciju.


3. LZP biedri


3.1. Par LZP biedru var būt 18 gadu vecumu sasniegušas personas, kuras ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas nav Latvijas pilsoņi, bet kas uzturas Latvijas Republikā. Personai jāatzīst Latvijas Zaļās partijas Programma, jāievēro LZP Statūti. Latvijas Zaļās partijas biedrs nevar būt citas Latvijas politiskās partijas sastāvā.
3.2. Vēlmi iestāties partijā, persona apstiprina ar savu parakstu, aizpildot speciālu veidlapu un saņemot viena Latvijas Zaļās partijas biedra rakstisku rekomendāciju. Rekomendāciju var sniegt tikai Latvijas Zaļās partijas biedrs, kuram ir vismaz viena gada LZP partijas stāžs. Uzņemšana partijā tiek apstiprināta ar Latvijas Zaļās partijas Valdes lēmumu, izsniedzot Latvijas Zaļās partijas biedra karti.
3.3. LZP biedrs var izstāties no partijas, par to rakstveidā informējot Latvijas Zaļās partijas Valdi.
3.4. LZP biedrs var tikt izslēgts no partijas, ja viņš sistemātiski neievēro Partijas Statūtus, Kongresa, Domes vai Valdes lēmumus, vai kā citādi rīkojas pret Latvijas Zaļās partijas interesēm. Izslēgšanu no partijas apspriež un izlemj Latvijas Zaļās partijas Valde. Valdes lēmumu par izslēgšanu var pārsūdzēt Partijas Domē.
3.5. LZP biedriem ir tiesības piedalīties visu līmeņu LZP struktūru darbībā, vēlēt un tikt ievēlētiem tajās.
3.6. LZP biedriem ir saistoši Latvijas Zaļās partijas Kongresa, Domes un partijas Valdes lēmumi, šo institūciju kompetences ietvaros.
3.7. LZP biedriem ir vienota parauga biedra kartes un nozīmes, ko apstiprina Kongress.
3.8. LZP biedriem nav noteikta iestāšanās nauda. Katram biedram ir brīvas izvēles iespējas maksāt biedru naudu, atbilstoši saviem ieskatiem un iepējām. Partijas Valde katru gadu nosaka biedru naudas rekomendēto apmēru.


4. Organizatoriskā uzbūve


4.1 Latvijas Zaļās partijas organizatoriskā uzbūve balstās uz varas decentralizāciju, partijas biedru iniciatīvu, iekšējo demokrātiju lēmumu pieņemšanā un koordinējoša rakstura vadību, LZP ietvaros.
4.2. Partijas nodaļa.Partijas biedri var apvienoties nodaļās. Nodaļas minimālais biedru skaits ir septiņi biedri. Ja attiecīgajā reģionā nav nodaļas veidošanai pietiekama biedru skaita ( 7 ), partijas biedrs savu darbību saskaņo ar partijas Biroju. Nodaļu var veidot arī pēc interešu principiem. Nodaļa ievēl nodaļas vadītāju, kas pārstāv nodaļu kontaktos ar citām partijas struktūrvienībām, sabiedriskām un valsts organizācijām. Visi procedūras jautājumi (balsošanas kārtība, sanāksmju biežums, vietējās darbības formas u.c.) ir nodaļas pilnsapulces kompetencē. Nodaļa strādā saskaņā ar Valdes apstiprinātu nodaļas Nolikumu. Nodaļas pienākumi ir: LZP nostādņu un ideju popularizēšana; koordinēt konkrētās teritorijas LZP ideju atbalsta grupas, nodrošināt informācijas apriti starp LZP biroju un šīm grupām; apzināt, pētīt konkrētās teritorijas būtiskāko problemātiku un sagatavot iespējamos risinājumus; apkopot teritorijas iedzīvotāju priekšlikumus un veikt to analīzi; sekot līdzi LZP izvirzīto pārstāvju darbam konkrētās teritorijas institūcijās; informēt sabiedrību par LZP aktivitātēm un darbībām. Nodaļas tiesības ir: izmantot LZP nosaukumu un simboliku, pildot nodaļas funkcijas; izvirzīt kandidātus konkrētās teritorijas pašvaldības, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, iesniedzot tos apstiprināšanai LZP Valdei; organizēt pasākums un veikt citas aktivitātes, lai realizētu iepriekšminētos pienākumus.
4.3. LZP PadomesAtsevišķu Latvijas Zaļās partijas pasākumu plānošanai un izpildes organizācijai izveido LZP Padomes. Padomes tiek izveidotas pēc LZP Domes vai Līdzpriekšsēdētāja ierosinājuma, kurā tiek norādīts Padomes darba virziens un Padomes priekšsēdētājs, bet Padomes izveidošanu apstiprina Valde. Padomju sastāvu formē to priekšsēdētāji, pēc priekšsēdētāja ierosinājuma sastāvu apstiprina Valde. Sīkāki Padomju darba noteikumi tiek ietverti Valdes apstiprinātā Nolikumā.
4.4. LZP Dome.Domes sastāvā ietilpst divi Latvijas zaļās partijas līdzpriekšsēdētāji, Latvijas zaļās partijas Valdes locekļi, LZP biedri - visu līmeņu deputāti un Latvijas Zaļās partijas nodaļu vadītāji. Domes darbā bez balstiesībām var piedalīties jebkurš Latvijas Zaļās partijas biedrs. Domes darbu ar vienādām tiesībām vada LZP līdzpriekšsēdētāji. Tās darbību nosaka Domes Nolikums, kuru apstiprina Kongress. LZP Domi sasauc partijas līdzpriekšsēdētāji vai partijas Valde nepieciešamības gadījumos, lai lemtu par partijai svarīgiem jautājumiem. Domes lēmumiem ir rekomendējošs raksturs ciktāl šajos Statūtos nav noteikts savādāk.  Dome savus lēmumus pieņem atklāti balsojot ar klātesošo LZP Domnieku balsu vairākumu. Domes sēdes ir atklātas, bet atsevišķos gadījumos tās var būt arī slēgtas. Slēgtas Domes sēdes organizēšanas kārtību nosaka Domes nolikums. Domes pienākumi ir: pārraudzīt LZP politisko darbību; izskatīt biedru sūdzības un apelācijas; ieteikt partijas organizatorisko un politisko institūciju amatiem piemērotas kandidatūras. Domes tiesības ir: ierosināt padomju izveidošanu; sniegt politiska rakstura rekomendācijas un atzinumus; pieprasīt no Valdes atskaites par tās darbību.
(ar grozījumiem, kas pieņemti 2010. gada 20. martā)
4.5. LZP līdzpriekšsēdētāji.LZP politisko vadību veic koleģiāli divi līdzpriekšsēdētāji, kurus aizklātā balsošanā uz četriem gadiem ievēl Kongress. Katrs no Līdzpriekšsēdētājiem ir tiesīgs bez īpaša pilnvarojuma izteikt Partijas viedokli politiska rakstura jautājumos. Partijas Līdzpriekšsēdētāji ir tiesīgi, ja viņi nav ievēlēti Valdē, piedalīties bez balstiesībām arī slēgtās Valdes sēdēs.
4.6. Revīzijas komisija. (RK)Revīzijas komisija kontrolē LZP Kongresa lēmumu izpildi, Latvijas Zaļās partijas Statūtu ievērošanu un LZP saimniecisko darbību. RK atskaitās vienīgi LZP Kongresam. Partijas Revīzijas komisiju ievēlē kongresā, atklātās vēlēšanās, piecu cilvēku sastāvā, uz četriem gadiem. RK no ievēlēto locekļu vidus ievēl savu priekšsēdētāju. LZP Revīzijas komisija strādā pamatojoties uz Partijas kongresa apstiprinātu RK Nolikumu. Latvijas Zaļās partijas Valde katru gadu uzaicina un noslēdz līgumu ar Zvērinātu revidentu, LZP finansiālās darbības pārbaudei. Zvērināta revidenta kandidatūra ir jāsaskaņo ar partijas RK. Revīzijas komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu.
4.7. LZP KongressAugstākās LZP lēmējinstitūcijas funkcijas pilnā apmērā pilda pārstāvju sapulce – LZP Kongress. Kongresu sasauc Partijas Valde ne retāk kā vienu reizi kalendārā gadā. Valdei ir pienākums nekavējoties sasaukt Kongresu, ja to rakstveidā, norādot sasaukšanas iemeslu, pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa biedru. Tikai Kongress ir tiesīgs: apstiprināt Statūtus, Programmu un grozījumus tajos, noteikt LZP darbības stratēģiju starpkongresu laikā, ievēlēt un atsaukt Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājus, LZP Domi, Valdi un Valdes priekšsēdētāju, pieņemt lēmumu par Partijas piedalīšanos Partiju apvienībās un pilnvarot LZP pārstāvjus šīs apvienības dibināšanai. Kongress apstiprina revīzijas komisijas atskaiti un ievēl jaunu revīzijas komisiju, ja esošai ir beidzies pilvaru termiņš. Kongress var arī lemt par visu vēlēto struktūru pirmstermiņa pārvēlēšanu. Kongresam ir lēmējtiesības, ja tajā piedalās vairāk nekā puse ievēlēto delegātu (ja Kongress sasaukts pēc kvotu principa) vai vairāk nekā puse LZP biedru (ja Kongress sasaukts pēc pilnsapulces principa). Kongresa lēmumi ir pieņemti, ja par tiem balso vairāk nekā puse no reģistrētajiem Kongresa dalībniekiem, un ja šajos Statūtos nav īpaši noteikts savādāk. Ārkārtējo kongresu var sasaukt partijas Valde pēc savas iniciatīvas kā arī ja to pieprasa vismaz puse kongresā vēlēto Domes locekļu. Delegātu kvotas kā arī Kongresa darba kārtību nosaka partijas Valde sasaucot Kongresu.
4.8. LZP birojsLZP birojs ir struktūrvienība, kas darbojas saskaņā ar Valdes apstiprinātu Nolikumu. Birojs saskaņā ar Valdes lēmumiem vada LZP saimniecisko darbību, uztur sakarus ar masu informācijas līdzekļiem, veic praktiskos LZP koordinācijas pasākumus un realizē citus Valdes uzdevumus. Biroja darbu vada Valdes priekšsēdetājs. Nepieciešamības gadījumā Valde var iecelt LZP Ģenerālsekretāru, biroja ikdienas darba vadīšanai. Biroja darbinieku amatu sarakstu un atalgojumu nosaka Valde.
4.9. LZP valde.Partijas Valde sastāv no pieciem valdes locekļiem, kuri tiek ievēlēti aizklātā balsošanā partijas Kongresā, uz diviem gadiem. Ievēlot valdi, viens no valdes locekļiem kongresā tiek ievēlēts par valdes priekšsēdētāju. Valdes locekļi partiju pārstāv kopēji. Valdes priekšsēdētājam ir tiesības pārstāvēt partiju atseviški, pārstāvēt partiju attiecībā pret trešajām personām saskaņā ar Valdes lēmumiem, rīkoties ar partijas mantu, lai sasniegtu tās mērķus un veicinātu partijas attīstību. Valdes priekšsēdētājam ir pienākums nodrošināt partijas darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem. Valdes locekļi no sava vidus ievēl Valdes priekšsēdētāja vietnieku, kurš vada valdes sēdes un izpilda citus priekšsēdētāja pienākumus Valdes priekšsēdētāja prombūtnes laikā. Valdes priekšsēdētāja vietnieks šinī gadījumā rīkojas saskaņā ar Valdes priekšsēdētāja vai Valdes pilnvarojumu. Valdes sēdes tiek sasauktas pēc vajadzības, bet ne retāk, kā vismaz reizi divos mēnešos un ir atklātas, bet pēc vismaz trīs valdes locekļu pieprasījuma tās var būt arī slēgtas. Pēc vismaz trīs Valdes locekļu pieprasījuma tiek sasaukta ārkārtas Valdes sēde ne vēlāk kā septiņu dienu laikā. Valdes kompetencē ir lemt par visiem partijai aktuāliem jautājumiem, izņemot tiem kas ir tikai Partijas Kongresa kompetencē. Valde pieaicina un apstiprina Zvērinātu revidentu uz vienu gadu Partijas finasiālās darbības pārbaudei. Valdes kompetencē ir lemt par iesaistīšanos valdībā, vai aiziešanu no tās. Valde par savas kompetences jautājumiem var lemt arī rakstveidā aptaujājot Valdes locekļus. Valdes loceklis jebkurā laikā var brīvprātīgi izstāties no Valdes rakstveidā par to informējot. Tādā gadījumā Valde līdz nākošajam Partijas Kongresam turpina strādāt nepilnā sastāvā. Valdes locekli no Valdes var atsaukt tikai Partijas Kongress. Valdes lēmumi ir pieņemti ja par tiem nobalso vismaz trīs valdes locekļi.


5. LZP tiesiskais statuss un līdzekļi


5.1. LZP ir juridiskas personas statuss. Tai ir zīmogs ar savu nosaukumu un LZP atribūtiku. Partijas reģionālās un interešu nodaļas nav juridiskas personas.
5.2. Latvijas Zaļajai partijai ir sava manta un finansiālie līdzekļi, kuri tiek izmantoti, lai nodrošinātu partijas saimniecisko un organizātorisko darbību.
5.3. LZP var izveidot preses izdevumus un citus plašsaziņas līdzekļus, bet bez peļņas gūšanas rakstura. Ienākumi tiek izmantoti vienīgi un tikai savu mērķu sasniegšanai un partijas darbības uzturēšanai.
5.4. Visas partijas institūcijas un Partijas amatpersonas strādā bez atlīdzības. Nepieciešamības gadījumā Latvijas Zaļajai partijai var būt algoti štata darbinieki. Par darbinieku pieņemšanas nepieciešamību, atalgojumu un darba noteikumiem lemj Partijas Valde.
5.5. LZP izbeidz savu darbību, ja par to pieņem lēmumu Kongress ar trīs ceturdaļu balsu vairākumu.
6. LZP kandidātu izvirzīšana vēlēšanām
6.1. Kandidātus Saeimas vēlēšanām no partijas biedru vidus izvirza partijas nodaļas un individuāli partijas biedri. Izvirzītos kandidātus apstiprina LZP Valde.
6.2. Kandidātus pašvaldību domju (padomju) vēlēšanām izvirza analoģiski kā kandidātus Saeimas vēlēšanām. Ja atiecīgajā teritorijā ir partijas nodaļa, tad kandidātus vispirms apstiprina šīs nodaļas kopsapulcē. Bez reģionālās partijas nodaļas ieteikuma neviens nevar kandidēt apstiprināšanai Valdē. Galīgo lēmumu kandidātu apstiprināšanā pieņem partijas Valdē.
6.3. Kandidātus Eiropas Parlamenta vēlēšanām izvirza un apstiprina analoģiski kā Saeimas vēlēšanām.


7. Citi noteikumi


7.1. Grozījumi Statūtos un Programmā. Grozījumu veikšana Statūtos un partijas Programmā ir tikai Kongresa kompetencē. Grozījumi statūtos un/vai programmā ir pieņemti, ja par tiem nobalso divas trešdaļas no klātesošajiem Kongresa dalībniekiem.