JaunumiJaunumi

18.06.2018 09:05

“Atkritumu svēršana uzrāda pozitīvus rezultātus” – Jānis Lediņš, Jūrmalas domes deputāts, Latvijas Zaļās partijas valdes loceklis

“Atkritumu svēršana uzrāda pozitīvus rezultātus” – Jānis Lediņš, Jūrmalas domes deputāts, Latvijas Zaļās partijas valdes loceklis

Depozīta sistēma, kuru piedāvā ministrija, vairāk ir tendēta uz bomzīti

Autors - Jānis Vilnītis

Neskatoties uz to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izmisīgi mēģina ieviest depozīta sistēmu un tieši vai netieši noniecināt dalīto atkritumu konteineru sistēmu, jūrmalnieki, spriežot pēc “zvanu” konteineru pārpildītības, aizvien vairāk sākuši šķirot. Par to, kāda ir situācija ar dalīto atkritumu sistēmu un kā jūrmalnieki pieņēmuši sistēmu, kur par sadzīves atkritumu nodošana jāmaksā pēc svara, lūdzu pastāstīt Jūrmalas domes deputātu, Pilsētsaimniecības un drošības komitejas vadītāju Jāni Lediņu.

-        Pozitīvi, ka pirmie divi mēneši, kopš ieviesta atkritumu svēršana, liecina, ka jūrmalnieki sākuši daudz aktīvāk šķirot. Šķirošana uz jaukto – PET, kartonu utt. – pieaugusi par 33 %, bet stikla šķirošana pieaugusi par 16%. Līdz ar to varam secināt, ka atkritumu svēršanas sistēma ir mudinājusi iedzīvotājus aktīvāk šķirot atkritumus, lai sadzīves atkritumi būtu pēc iespējas vieglāki.

Protams, daudziem šobrīd ir palielinājušies rēķini. Te ir par ko domāt ministrijai, un arī mēs jau sākam meklēt risinājumus, kā atšķirot bioloģiskos atkritumus, kas ir diezgan smagi un sastāda apmēram 50%. Tikko notika konference, kas bija veltīta atkritumu tēmai, un viens no būtiskākajiem jautājumiem – kur tālāk likt atšķirotos atkritumus – biomasu? Šobrīd veidot humuss melnzemi ir diezgan dārgs process, un tāpēc arī dārgajam galaproduktam tirgū nav noieta. Tā šobrīd ir lielākā problēma. Pilsētas līmenī mēs par to jau domājam, bet te ir jāskatās tīri ekonomiski – ja nošķirot iznāks lētāk nekā nenošķirot, tad cilvēkiem būs motivācija. Ja iznāks dārgāk, tad motivācija šķirot būs tikai apzinīgākajai daļai.

Un, jā, visticamāk, ka par tiem, kuriem biomasas dēļ atkritumu izvešana kļuvusi dārgāka, nozīmē, ka iepriekš par viņu atkritumiem maksāja citi, kuriem nebija tik daudz šo bioloģisko atkritumu. Vai tas bija godīgi?! Tāpēc es uzskatu, ka šī svēršanas sistēma ir daudz godīgāka - kam atkritumi ir vieglāki, maksā mazāk.

-        Poligonos atkritumus arī iepriekš nodeva nevis pēc kubatūras, kā tika aprēķināta maksa par izvešanu iedzīvotājiem, bet gan pēc svara, kas nozīmē, ka arī tarifu aprēķināšanā būtiskākā loma bija svaram. Televīzijā izskanēja informācija, ka vidēji jūrmalnieki tagad tomēr maksā mazāk, nekā iepriekš.

-        Jā, rēķini daudziem ir samazinājušies, un samazinājies ir arī poligonā noglabāto atkritumu apjoms, tāpēc ka iedzīvotāji ir motivēti vairāk šķirot.

-        Agrāk, ievērojot saistošos noteikumus, pustukšus atkritumu konteineru izveda vismaz divas reizes mēnesī, un katru reizi mēs maksājām kā par pilnu. Tagad ved ārā vēl tukšākus, bet tagad maksājam par atkritumu reālo daudzumu.

-        Tieši tā. Mēs nevaram samazināt atkritumu izvešanas reižu skaitu, jo tad ir iespējamība vairoties visādiem grauzējiem, kukaiņiem un vēl kam tik ne… Līdz ar to atkritumi vismaz divas reizes mēnesī ir jāizved. Bet maksāt pēc svara ir godīgāk – maksā par reāliem paša saražotiem atkritumiem. Iepriekšējā sistēma nemaz neveicināja atkritumu šķirošanu, jo kāda jēga izvest pustukšu konteineru, ja jāmaksā kā par pilnu. Tad arī konteineros meta iekšā visu, kas bija.

-        Tagad tā kā pieklusis, bet agrāk iedzīvotāji pukojās, ka atkritumu apsaimniekotāji sašķirotos atkritumus tāpat visus samet vienā mašīnā.

-        Nu, es neesmu dzirdējis, ka šobrīd tā notiktu. Šobrīd atkritumu šķirošanas iekārtas, līnijas, ir gana modernas, un tās pēc tam vēl sašķiro to, ko jau mēs esam sašķirojuši. Tādas iekārtas ir Getliņos, arī Slokā ir uzstādītas jaunas iekārtas.

-        Tad kāpēc VARAM un vēl daži tik izmisīgi spiež uz depozīta sistēmu?

-        Vēl pirms desmit gadiem depozīta sistēma būtu bijusi ļoti laba, tad arī vajadzēja to ieviest. Es arī esmu par depozīta sistēmu, bet tikai ne tādu, kāda tā bija pirms desmit gadiem. Šī vecā sistēma vairs neatbilst šodienas prasībām!

Šķirošana Jūrmalā ļoti labi strādā. Mums ir 138 šķirošanas punkti, un cilvēki lūdz ierīkot vēl vairāk šādu punktu, lai tie būtu tuvāk mājām. Vai tagad, ieviešot vecā parauga depozīta sistēmu, kaut kas tiks atrisināts? Domāju, ka nē, jo tā mēs nošķirosim tikai tās PET pudeles, kas ir no dzeramajiem produktiem. Viss pārējais – sadzīves ķīmija, vienreizējie trauki, maisiņi – tāpat ir jānošķiro. Līdz ar to ieguldīt šausmīgi lielus finanšu līdzekļus – summa ir miljonos – lai atšķirotu tikai pudelītes, un arī ne visas… Domāju, ka ministrijai vajadzētu strādāt pie tā, lai ieviestu stikla depozīta sistēmu. Daļēji tā šobrīd jau strādā, bet ne tik spēcīgi un motivēti, kā varētu būt. Vajadzētu strādāt šajā virzienā un pie tā, lai tuvākajā nākotnē PET pudeles un vēl n-tos plastmasas izstrādājumus vispār aizliegtu.

-        Cik zināms, tad plastmasas pudeles dzērieniem nav tas labākais iepakojums. Ne jau velti tā saucamie dārgās klases minerālūdeņi ir iepildīti stikla pudelēs.

-        Zinātnieki ir atzinuši, ka, lai arī tā ir plastmasa, un mums šķiet, ka tā ir nekaitīga, mikrodaļiņas no tās tomēr paliek ūdenī. Līdz ar to arī Eiropā šobrīd domā par to, lai stikla iepakojumi dzeramajam produktiem izspiestu plastmasu vispār ārā. Tieši tas pats ar plastmasas vienreizējiem traukiem. Ļoti lielu procentu tajā atkritumu morfoloģijā sastāda plastmasas trauki, maisiņi… Tādas lietas, kuras var aizstāt ar ko citu, dabai draudzīgāku. Tie var būt papīra maisiņi, kartona vienreizējie trauki. Šeit ir ļoti plašs darba lauks, kur attīstīties. Domāju, ka ir jāiet uz to, lai plastmasu vispār izspiestu ārā no tirgus visur, kur vien tas ir iespējams, lai ražotājam nebūtu izdevīgi to izmantot.

Depozīta sistēma, kuru piedāvā ministrija, vairāk ir tendēta uz bomzīti – ka viņš savāks to, ko cits ir izmetis. Šeit ir ļoti liela loma izglītībai – kas meta ārā, tas metīs, un, kas nemeta ārā, tas nemetīs, ir tā depozīta sistēma vai nav.

-        Tā teikt, kārtējo reizi ministrijas līmenī grib cīnīties nevis ar cēloņiem, bet sekām.

-        Tieši tā.

-        Ieviešot depozīta sistēmu, godīgajiem, zaļi domājošiem iedzīvotājiem nāktos vēl vairāk palielināt savu atkritumu spainīšu/maisiņu skaitu…

-        Nu, jā – stikls, biomasa, plastmasa parastā, plastmasa depozītam un parastie sadzīves atkritumi… Tas lielos vilcienos.

Šeit vēl ļoti daudz citu jautājumu. Labi, mazajos lauku veikalos nebūs iespējams uzstādīt dārgos depozīta aparātus un viņi drīkstēs pieņemt, kā saka ministrija, manuāli. Bet atšķirībā no igauņiem, kuriem visur lielākoties ir veikalu ķēdes, mums ir ļoti daudz vietu, uz kurām brauc autoveikali. Tantiņa auto veikalā nopirks dzērienu un samaksās dārgāk. Vai autoveikals drīkstēs manuāli pieņemt to tukšo pudeli atpakaļ? Ja drīkstēs, tad ko par to teiks Pārtikas veterinārais dienests? Pienu, biezpienu un citus produktus turēt kopā ar tukšajām pudelēm? Tad viņam būs atsevišķa piekabe jāņem? Ja viņš drīkstēs nepieņemt, tad ko darīs tā tantiņa – krās tukšās pudeles mājās un viņai būs jāmeklē kāds, kas aizvedīs sakrātās pudeles uz tuvākā centra veikalu? Un arī naudu viņa nesaņems atpakaļ – viņa varēs par to summu iepirkties. Līdz ar to mēs radīsim apgrūtinājumu tieši mazturīgākajai iedzīvotāju daļai.

Vēl jāņem vērā, ka depozīta aparātos varēs nodot tikai tās plastmasas pudeles, kas ražotas Latvijas tirgum, par kurām ir samaksāta šī depozīta nauda. Ja nopirksi pudeli Vācijā, tad šeit vairs tukšo pudeli depozītā nevarēsi nodot. Lietuvā tas pats.

Domāju, ka VARAM vajadzētu pastiprināti pilnveidot stikla depozīta sistēmu, lai vairāk tiktu atkārtoti izmantotas stikla pudeles, un atkritumu šķirošanu. Ja Jūrmalā ir 138 punkti, tad, cik saprotu, tā problēma ir Rīgā. Stikla taras nodošanas sistēmas pilnveidošana varētu veicināt, ka to pašu pienu ražotājam atkal būtu izdevīgāk tirgot stikla pudelēs. Arī ūdeni utt.

Vēl jau jāņem vērā, ka, ja Eiropas parlamentā aizvien vairāk runā par to, ka dzērienus jāaizliedz pildīt plastmasas traukos (Eiropas parlamenta prezidents Antonio Tajāni un 14 viceprezidenti tikko pieņēma aicinājumu, sākot no nākamā gada, vairs nedzert ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs, un izveidot EP ēkās dzeramā ūdens strūklaku tīklu), tad, kamēr mēs ieviesīsim miljoniem dārgo depozīta sistēmu, tā PET problēma dažu gadu laikā, visticamāk, nomirs pati.

No vides viedokļa vislielākais bieds tomēr ir nevis plastmasas pudeles, bet maisiņi. Ir cilvēki, kuri aizbrauc uz mežu, pie ūdeņiem, viņi tos savus atkritumus samet plastmasas maisiņos un atstāj. Pašiem, iespējams, šķiet, ka ir šausmīgi godīgi, bet putni šo maisiņu saturu pēc tam izķērnā, un tad jau tukšais maisiņš aiziet pa vējam… Cilvēki lielākoties neaizdomājas par tādām ikdienišķām lietām – piemēram, atkritumu maiss tiek ražots no plastmasas. Nav jau kā vecos laikos, kad atkritumiem bija spainītis, kuram apakšā ielika avīzi, gāja un izmeta saturu. Tagad viss tiek samests plastmasas maisiņos, un tie tiek izmesti atkritumu konteineros. Tā ir ikdiena, par kuru mēs lielākoties neaizdomājamies. Bet vajadzētu…