JaunumiJaunumi

05.08.2019 23:18

Brocēnu novada pašvaldība iebilst pret VARAM piedāvāto ATR modeli un vēršas pie Valsts prezidenta, premjera un Tiesībsarga

Brocēnu novada pašvaldība 01.08.2019. iesniegusi vairākās iestādēs iesniegumu par administratīvi teritoriālo reformu, lūdzot detalizēti pārvērtēt reformas samērību, mērķus, pamatojumu un konkrētus realizācijas risinājumus, ievērojot demokrātijas principus un normatīvo aktu prasības, kā arī amatpersonu un iedzīvotāju līdzdalības iespējas sava administratīvā novada pārvaldībā.

Latvijas Republikas Saeima 21.03.2019. nolēmusi turpināt 1998. gadā iesākto administratīvi teritoriālo reformu (turpmāk – ATR) un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. 1998. gadā uzsāktā administratīvi teritoriālā reforma tika īstenota, pamatojoties uz Administratīvi teritoriālās reformas likumu, kurš zaudējis spēku 31.12.2008.

21.03.2019. Saeimas paziņojumā norādīts, ka Ministru kabinets pēc konceptuālā ziņojuma par administratīvi teritoriālo iedalījumu sagatavošanas un konsultācijām ar pašvaldībām saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantu izstrādā un līdz 01.12.2019. iesniedz Saeimai, atbilstoši Saeimas lēmumā norādītajiem punktiem, sagatavotu likumprojektu. Arī Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs intervijās vairākkārt ir norādījis, ka, veicot ATR, tiks ņemts vērā ATR skarto novadu iedzīvotāju viedoklis un attieksme pret gaidāmo reformu.

Saeima 22.02.1996. pieņēma likumu “Par 1985. gada 15. oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu”, ar kuru apstiprināta un pieņemta 1985. gada 15. oktobrī Strasbūrā parakstītā Eiropas vietējo pašvaldību harta (turpmāk – Harta), kuras preambulā noteikts, ka “Eiropas Padomes dalībvalstis, kas parakstījušas šo Hartu, [..] uzskatot, ka pilsoņu tiesības piedalīties valsts lietu pārvaldīšanā pieder pie demokrātijas principiem, kas kopīgi visām Eiropas Padomes dalībvalstīm; [..]”. Hartas 5. pantā noteikts, ka “Vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts.”

Savukārt Latvijas Republikas Satversmes 101. pants nosaka, ka “ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā [..]”.

Latvijas Republikas Satversmes 101. pants nostiprina ne vien personas pamattiesības vēlēt pašvaldību un no tām izrietošās tiesības piedalīties publisko lietu pārvaldīšanā ar vēlētu pašvaldību palīdzību, bet arī pašvaldības kā vēlētas pašpārvaldes institūcijas statusu kopumā[1]. Šajā pantā ietverto tiesību piedalīties pašvaldību darbībā īstenošanas veidi nedrīkst būt formāli. To īstenošanai jābūt efektīvai, jo tikai efektīva piedalīšanās atbilst tautvaldības principam. Līdz ar to tas noteic ne tikai valsts pienākumu garantēt pilsonim tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, bet arī pienākumu radīt priekšnoteikumus tam, lai pilsonis varētu piedalīties valsts un pašvaldību darbībā[2].

No iepriekšminētā izriet, ka ievērojot demokrātijas pamatprincipus, ir nepieciešams noskaidrot iedzīvotāju viedokli dažādos jautājumos, kas tieši un netieši skar iedzīvotāju intereses, un aktīva iedzīvotāju līdzdalība nodrošina valsts un pašvaldību darbības uzraudzību, un ir garantija, ka lēmumi tiks pieņemti sabiedrības interesēs.

Pamatojoties uz normatīvos aktos nostiprinātiem demokrātijas principiem, Satversmē nostiprinātajām iedzīvotāju tiesībām piedalīties valsts un pašvaldību darbībā un likuma “Par pašvaldībām” 12. pantu, kas nosaka, ka pašvaldības attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tas nav Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, tiesas vai citu pašvaldību kompetencē vai arī ja šāda darbība nav aizliegta ar likumu, kā arī paļaujoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) ministra pausto ieinteresētību iedzīvotāju viedoklī, Brocēnu novada pašvaldības dome 27.06.2019. pieņēma lēmumu rīkot Brocēnu novada iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot novada iedzīvotāju viedokli par iespējamo Brocēnu novada administratīvās teritorijas pievienošanu Saldus novada administratīvajai teritorijai. Aptauja norisinājās no 01.07.2019. līdz 19.07.2019. un tajā piedalījās 38.4% no Brocēnu novada balsstiesīgajām personām. Rezultāts ir pārliecinošs - ”pret” Brocēnu novada administratīvās teritorijas pievienošanu Saldus novada administratīvajai teritorijai ir nobalsojuši 98,9% jeb 1777 respondentu.

Brocēnu novada pašvaldība uzskata, ka ATR kontekstā visbūtiskāk ir izvērtēt un ņemt vērā vietējo iedzīvotāju intereses, aptaujā noskaidroto viedokli. Nosakot Brocēnu novada pievienošanu novadam, kurā ir citas galvenās prioritātes un nostādnes, būtiski tiks kavēta Brocēnu novada turpmākā izaugsme un tiks apdraudēta tik nozīmīgā piederības sajūta “savam” novadam, kas pēdējo gadu laikā pozitīvi attīstās.  Brocēnu novada pašvaldība katru gadu veido uz attīstību vērstu budžetu un iegulda finanšu līdzekļus novada attīstībai nozīmīgu infrastruktūras objektu būvniecībā un atjaunošanā, nepārtraukti veic ieguldījumus novada iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā, pilnībā veicot pašvaldības funkcijas un nodrošinot kvalitatīvus pašvaldības pakalpojumus, kas atbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma prasībām. Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 7.pantam, Brocēnu novads likumīgi var pastāvēt kā atsevišķa administratīvā vienība arī turpmāk. Formāla pieeja ATR realizācijā rada pamatotus draudus iedzīvotāju dzīves kvalitātes pazemināšanai, īpaši lauku teritorijās, jo nav saprotama ATR plānotā pakalpojumu pieejamība, infrastruktūras attīstība, darbavietu daudzums, izglītības iespējas un citi faktori. ATR ietvertie mērķi ir vispārīgi un nav balstīti ilgtspējīgā attīstībā, detalizējot sasniedzamos rezultātus. Nav izvērtēta iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas ietekme uz lauku teritoriju attīstību pēc to pievienošanas pilsētām, kā arī nav informācijas par pieejamo pakalpojumu klāsta un pakalpojumu kvalitātes izmaiņām.

Brocēnu novada pašvaldība ir iepazinusies ar uzņēmuma The Economist Intelligence Unit  2019. gada sākumā publiskoto pētījumu par 2018. gada demokrātijas indeksu. Latvija ar vērtējumu 7,38 tajā ievietota “nepilnīgo demokrātiju” valstu saimē, līdztekus ar nedaudz augstāk novērtētajām Lietuvu (indekss 7,50) un Igauniju (7,97). Lai arī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas demokrātijas indekss ir nedaudz pieaudzis, tomēr iedzīvotāju politiskā līdzdalība –  viens no pieciem indeksa komponentiem – ir novērtēta ar ļoti zemu atzīmi 5,56.[4] Pamatojumu iepriekšminētajam indeksam Brocēnu novada pašvaldība neapšauba, ko apstiprina bezspēcības sajūta piedalīties ATR plānošanā. Šādu sajūtu pastiprinājusi 24.07.2019. notikusī tikšanās starp VARAM ministru J.Pūci, Saldus novada un Brocēnu novada pašvaldību amatpersonām, lai pārrunātu ATR pamatojumu un mērķus. Nav pieņemama tik nievājoša attieksme pret ārpus galvaspilsētas teritorijām, novada attīstību, vajadzībām, kā arī vispārīgu datu izmantošana, dažādu detalizētu izvērtējumu neesamība. Diemžēl, ne minētās tikšanās laikā, ne arī publiskajā telpā, nav izskanējusi informācija, kas pamatotu iedzīvotāju ieguvumus un plānoto finanšu līdzekļu ietaupījumu, īstenojot ATR. ATR kritēriji ir pieejami tikai publiskajā telpā – mediju lapās, taču nav oficiāli paziņoti, nav arī sabiedrībā apspriesti, izsniegti un saskaņoti ar iesaistītajām pusēm. Tik strauja, nepamatota reformas virzīšana vairo nihilismu, kas nav samērojams ar demokrātijas principiem Latvijas Republikā, kā arī rodas kārtējais emigrācijas paaugstinājuma risks.

Brocēnu novada pašvaldība neapšauba ATR nepieciešamību, tomēr pieņemt pašreiz izstrādāto reformas modeli nav iespējams, jo iztrūkst daudz būtiskas informācijas par tās pamatotību un realizāciju, nav pieejami ATR alternatīvie scenāriji, definētu plānoto izmaiņu seku prognozes, plānoto ATR posmu un laika grafiks, pārejas perioda posms. Nepieciešams izvērtēt katra reģiona izaugsmes kapacitāti, iedzīvotāju skaitu, ražošanas un citu tautsaimniecības jomu attīstības perspektīvas.

ATR pamatojošajos aprēķinos tiek izmantoti rādītāji no dažādiem periodiem, neskatoties uz to, ka VARAM ir pieejami aktuālie novadus raksturojošie rādītāji. Brocēnu novada pašvaldība vērš uzmanību uz apstākli, ka ATR paskaidrojošajā daļā nav ziņu, kas apstiprinātu, ka vismaz pēdējos 20 gados teritoriāli nemainīgos novados (piemēram, Ventspils un Gulbenes novads) ir būtiski augstāki ekonomiskās attīstības rādītāji, nekā tas ir teritoriāli mazākos novados. Turklāt, ATR iezīmētās teritorijas atgādina Latvijas PSR veidoto rajonu apmērus un nav ņemts vērā katra reģiona attīstības īpatnības katrā no reģioniem un novadiem. Pēdējo 20-25 gadu laikā ir mainījusies gan ražošanas, gan lauksaimniecības industrijas. Sabiedrībā ir audzis pieprasījums pēc cita veida pakalpojumiem – attiecīgi, daudzi kādreizējie rūpnieciskie attīstības centri šodienas sabiedrībā nav nepieciešami. Mākslīga šo centru pasludināšana par reģiona attīstības centriem nenovirzīs uz tiem šodienas ekonomikai būtisko pakalpojumu sniedzējus un preču ražotājus. Dažus no Brocēnu novada pašvaldības apsvērumiem, kādēļ nav pieņemams ATR modelis pašreizējā redakcijā, uzskatāmi var aplūkot pielikumā – prezentācijas materiālā.

Pamatojoties uz augstākminēto, Brocēnu novada pašvaldība lūdz detalizēti pārvērtēt administratīvi teritoriālās reformas samērību, mērķus, pamatojumu un konkrētus realizācijas risinājumus, ievērojot demokrātijas principus un normatīvo aktu prasības, kā arī amatpersonu un iedzīvotāju līdzdalības iespējas sava administratīvā novada pārvaldībā.

Brocēnu novada pašvaldība sniedz priekšlikumu: ATR realizēt pa kārtām, sākotnēji apvienojot pašvaldības, kuras neatbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 7.pantam un, izvērtējot pirmās kārtas rezultātus, lemt par tālāku ATR gaitu.