JaunumiJaunumi

12.10.2011 00:00

Diena: Muzikālais ronis ar hūti

Laikraksts Diena 12. oktobrī publicējis Ievas Štālas rakstu par LZP biedru Evaldu Liepiņu "Muzikālais ronis ar hūti". E. Liepiņš ir ziemas peldētāju kustības Latvijā aizsācējs un norāda, ka arī šoziem turpinās rūdīt miesu un gribu. «Paldies, ka Dieviņš man devis to aktivitāti! Un par mundrumu pateicos savam dzīves režīmam,» saka Liepiņa kungs. Sirmais vīrs ir dzelžaini pārliecināts – griba palīdz norūdīties, bet rūdīšanās palīdz gribai!

Veselīga bauda

Ziemas peldētāju kustības aizsākšana Liepiņa kungam bijusi gluži kā Dieva lēmums. Nostrādājot deviņus gadus Fiziskās kultūras institūtā, kur Evalds Liepiņš bijis sporta psiholoģijas pasniedzējs, no darba ticis atbrīvots, jo atteicies stāties kompartijā. «Un tad jutu – nu kaut kas jādara saistībā ar norūdīšanos. Padomju Savienībā roņu kustība bija ļoti attīstīta. Saņēmu atbalstu no sporta biedrības Daugava un 1975. gadā pirmais no Latvijas aizbraucu uz PSRS ziemas peldētāju pasākumiem. Vēlāk Jūrmalā pie slavenās Jūras pērles uzsāku ziemas peldēšanas kustības reklāmu. Nevis ar sacensībām, bet skatēm – nāciet, rādiet, ko varat! Tā tas sākās,» atceras Evalds.

Pēc tam daudzi aktīvisti jau gribējuši sacensties. 1987. gadā Bulduros jūras ledus baseinā notika pirmās ziemas peldēšanas sacensības – 12,5 metru āliņģī, +2 grādus siltā ūdenī. Piedalījās 35 dalībnieki. Tagad Latvijā ir apmēram 200 roņu – spēcīgas grupas ir Jelgavā, Ogrē, Raganā. Nu ziemas peldētāji Latvijā kļuvuši par tāda mēroga autoritātēm, ka nākamgad janvārī latviešiem uzticēts rīkot Pasaules čempionāta organizēšanu ziemas peldētājiem.

Pats Liepiņa kungs gan sacensībās vairs nepiedalīsies. «Organisms vairs nav tik spēcīgs. Bet čempionāta galvenajam organizatoram Aleksandram Jakovļevam lūdzu, lai mums, vecajiem peldētājiem, vismaz dod iespēju īsi ielaisties āliņģī. Tā ir bauda! Ļoti veselīga.» Evalds regulāri peld joprojām – septembra pēdējā svētdienā peldējies +13 grādu ūdenī Ogrē un sezonu ar to negrasās noslēgt. «Peldu trīs oficiālajos stilos – brasā, uz muguras un kraulā. Šogad startēju Babītes novada peldēšanas sacensībās un izcīnīju medaļu. Veco peldētāju vairs nav daudz, esmu viens no vecākajiem.»

Norūdīts bards

Evalds Liepiņš sevi dēvē par bardu. «Tas viss ir saskaņā – 30 gadus peldot ziemā, radās nepieciešamība izpausties arī mākslinieciski. Sāku ar dzejošanu, pēc tam ideju par norūdīšanos sāku iedziedāt dziesmā. Paldies Dieviņam par balstiņu – pat kaimiņi un mammiņa teica, ka man jāiet uz operu. Līdz tam gan es netiku. Toties tagad dziedu un dzejoju.»

Liepiņa kungs piedāvā nodziedāt savu pirmo pašsacerēto dziesmu par norūdīšanos Saruna ar jūru. «Jūra, daudz stiprāk tevi iemīlējām, kad aukstām peldēm tevī sevi uztrenējām. Tu vairāk auksta, mazāk silta, un tomēr visam mūsu darbam spēku dod... Šo dziesmu nodziedāju arī šogad, atklājot 36. ziemas peldētāju sezonu – tā ir Latvijas ziemas peldētāju himna,» lepni teic Liepiņa kungs. Viņš dzied pat peldot! «Uz muguras 25 metru baseinā turp un atpakaļ ar dziesmu peldi sāku un nobeidzu.» Sirmais kungs ir īstens sava vaļasprieka fanāts šā vārda labākajā nozīmē. Izstrādājis Četru bloku norūdīšanās sistēmu kā veselīga dzīvesveida sastāvdaļu, ideju par norūdīšanos kā veselības stiprināšanas pamata balstu popularizē radoši. «Norūdīties vajag visur un jebkuros apstākļos! Es sāku, lasot gudru literatūru un pilnīgi viens, bez jebkādiem palīgiem. Domāju – vai tad tiešām es savu veselību nevaru uzlabot?»

Bērnībā Evalds slimojis ar plaušu dziedzeru iekaisumu. «Tā nebija joka lieta. Daudz slimoju. Sāku pakāpeniski – vienā gadā peldējos līdz augustam, tad līdz septembrim, oktobrim, novembrim. Un – jutos arvien labāk! Jutu, ka palieku stiprāks, šalles vairs nevajag. Tā peldēšanu iemīlēju. Ļoti iemīlēju, kaut arī reiz bērnībā kopā ar vēl diviem puišeļiem atvarā slīku. Bet tas mani nenobiedēja. Gluži otrādi.»

Tikai neslapināt galvu!

Zemākā ūdens temperatūra, kurā Evalds peldējis, ir zem mīnus viena grāda jūrā. «Tas nav nekas! Galvenais – ziemas peldei jābūt īslaicīgai, uz peldes garuma rekordiem pretendēt ir muļķīgi,» norāda «ronis ». Tikai peldoties galvu nevajagot slapināt. Tieši rūdījums un peldēšana palīdzējusi Liepiņa kungam saglabāt mundrumu arī cienījamos gados. «Visvairāk priecājos, ka savulaik, 1976. gadā, kad bija tāds komplekss GDA un startēju sacensību finālā Kuldīgā, ieguvu 1. vietu. Un varu pateikt, kāpēc. Tāpēc, ka pēc 1. dienas sacensībām daudzi atļāvās nevajadzīgas lietas – uzpīpēt, iedzert alkoholu. Es to nedaru un nedarīšu! Kad tie pārējie, kuri to darīja, otrajā dienā nevarēja piecelties, es sāku ar peldi Nabas ezerā – biju kolosālā formā. Mežā bija šautuve un man visi gāja uz desmitnieku, bet tie citi, kas nāca uz paģirām, otrajā dienā šāva garām,» smej Evalds un piebilst – cilvēces lāsts esot pīpēšana, alkohols un... stresi!

Kā viņš pats cīnās ar stresu? «Tagad stresus vairs nepārdzīvoju, jo esmu sācis apgūt meditāciju. Man ir arī mantra. Jebkurā situācijā sevi protu nomierināt. Un vēl svarīgi nekad nepieļaut steigu, jo tad arī ir stress.» Ja kur jāiet, Evalds iziet pusstundu ātrāk, lai nebūtu steigas. Un vēl strikti visam sadala laiku. «Vados pēc sava neklātienes skolotāja Ivana Petroviča Pavlova – viņš saka, ka režīmam jābūt stingram. Jāceļas noteiktā laikā, jāēd noteiktā laikā un ar gadiem – mazākām porcijām, bet biežāk.»

Kāda ir Liepiņa kunga ēdienkarte? Priekšroku viņš dod zaļumiem! Uz palodzes sirmais vīrs audzē tomātiņus, seleriju, mazdārziņā galvenā kultūra esot avenes un sīpoli – ar zemīti draudzējas, kā pats saka. Viņam ir arī savs oriģināls piegājiens dienišķajai maltītei – jau 30 gadu viņš mainījis ēšanas secību. Pirmo ēd saldo – medu, kūciņas, pēc tam pamatēdienus, bet maltīti nobeidz ar svaigu sīpolu vai gurķīti. Lai saldumu radīto aplikumu no zobiem attīra pārējie ēdieni. Un zobu tīrīšanai viņš izmanto tikai aukstu ūdeni, – siltajā vairojas baktērijas. «Tāpēc man savos gados mutē joprojām 21 zobs!» palielās Liepiņa kungs.

***
Evalds Liepiņš
83 gadi, dzimis 1928. gadā Ilzenes pagasta Mežslokās
Pabeidzis Gaujienas ģimnāziju un Latvijas Valsts Pedagoģisko institūtu pedagoģijas specialitātē ar fakultatīvo kursu fiziskajā audzināšanā
Nodarbojies ar slēpošanu, peldēšanu, volejbolu
Ar pseidonīmu Ilga Klints sadzejojis 20 dzejas
2009. gadā Dzejas dienās, kad sarīkojis savu 1. autorkoncertu, ieguvis titulu Dzejnieks un dziedātājs

Ieva Štāle, Diena, 12.10.2011.
Foto: Diena.lv