JaunumiJaunumi

15.11.2011 12:45

Eiropas Zaļo kongress pieprasa atklāt informāciju par AES Visaginā

Eiropas Zaļo kongresā pieņemtajā rezolūcijā pret AES izveidi Visaginā Latvijas valdībai izvirzītas šādas prasības:

  1. Pamatojoties Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, atslepenot visu informāciju, kas saistīta ar jauno AES izveides projektiem Lietuvā, tai skaitā arī ietekmi uz vidi novērtējumus un seismiskos rādītājus.
  2. Dot vienlīdzīgas iespējas sabiedrībai izteikt viedokli par vēlmi piedalīties/atbalstīt AES būvniecību Visaginā, kā arī valsts enerģētikas politiku kopumā.
  3. Izvērtēt iespēju investēt alternatīvās, zaļās enerģijas ieguves projektos Latvijā.

Eiropas zaļo kongresā 11.-13. novembrī Parīzē ar absolūto balsu vairākumu un aplausiem tika pieņemta Latvijas Zaļās partijas (LZP) iesniegtā rezolūcija pret vairāku Atomelektrostaciju (AES) izveidi Baltijas jūras reģionā (Lietuvā, Somijā un Baltkrievijā), kā arī radioaktīvo atkritumu glabātuvēm Serbijā un Ukrainā.

Egars Tavars, LZP valdes priekšsēdētājs, izvērtējot situāciju par Visaginas AES būvniecības ieceri un pieņemto rezolūciju, saka: „Vai Latvijas operatīvie dienesti vispār ir gatavi sliktākajam scenārijam? Pilnīgi absurdi ir cerēt, ka 5 minūšu laikā ir iespējams evakuēt pat vienu tuvējo ciemu, nemaz nerunājot par visiem Daugavpils iedzīvotājiem! To nevar izdarīt arī stundas laikā. Tāpēc pilnīgi nepieņemams ir Latvijas atbalsts Visaginas AES projektam. Tas ir pat sliktāk kā kamikadzēm, kuri brīvprātīgi piekrīt mirt kaut kādu mērķu vārdā. Ja AES Visaginā tiks uzbūvēta, ikvienam Latvijas iedzīvotājam automātiski tiks izsniegta bumba ar laika degli, tikai tajā nebūs redzams, kad pienāks pēdējās sekundes”.

Visaginas AES būvniecību plānots uzsākt jau 2012. gadā tikai 8km no Latvijas robežas. Neatliekamo pasākumu plānošanas zonā (30km rādiusā) ap potenciālo Visaginas AES atrodas Daugavpils pilsēta un Daugavpils novada 8 pagasti. Tas nozīmē, ka radioaktīvais mākonis, kas var rasties radioaktīvo vielu noplūdes gadījumā gan no uzglabātās bijušās Ignalinas AES lietotās kodoldegvielas, gan no jaunuzceltās Visaginas AES, avārijas gadījumā, atkarībā no vēja ātruma un virziena, var sasniegt Latvijas robežu, ar visām no tā izrietošām sekām, no 5 min līdz 1h 7 min, bet 30 km zonas robežu no 19 min līdz 4h 10 min.

Tāpat Edgars Tavars uzsver, ka „Latvijai no šī projekta nav pilnīgi nekāda ieguvuma – vai mūsu speciālisti brauks uz turieni strādāt? Vai mēs zinām, par kādu tarifu mēs vēlāk varētu iepirkt elektrību no Lietuvas un vai tas vispār ir tā riska vērts?

Kāpēc jāiegulda līdzekļi citas valsts ekonomikas attīstībā? Kāpēc to naudu, kuru ļoti iespējams nāksies aizņemties (un pēc tam atkal varēs konsolidēt budžetu, ņemt nost pensionāriem, jaunajām ģimenēm utt.) nevar ieguldīt vairākās koģenerācijas stacijās vai kādā citādā zaļās enerģijas ražotnē? Jēkabpilī nupat atklāja jaunu koģenerācijas staciju – lūk, tā vajag strādāt! Ir jāsāk darīt pašiem nevis mūždien cerēt, ka mūs kāds pabalstīs, iedos, aizdos un pēcāk neprasīs atpakaļ. Ir jāpārstāj dzīvot vienai dienai un jāsāk domāt ilgtermiņā – mēs esam atbildīgi nākamo paaudžu priekšā par šodien izdarītajiem lēmumiem, turklāt atceroties to, ka viņi nav te, lai iebilstu.

Visbeidzot vai Visaginas AES būvniecības atbalstīšana vispār ir saskaņā ar valdības deklarācijā iekļauto punktu par Latvijas energoneatkarības un energoefektivitātes veicināšanu?”

Balsošanas tiesības Eiropas Zaļo kongresā ir 39 Eiropas Zaļās partijas (EZP) dalīborganizācijām no 32 Eiropas valstīm ar aptuveni 450 balsstiesīgo delegātu. Turklāt Eiropas Parlamenta zaļajā grupā ir arī 47 deputāti no EZP.

Kongresā Francijā kopumā piedalījās ap 1000 dalībnieku no dažādām pasaules valstīm – Albānijas, Andoras, Armēnijas, Austrijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Beļģijas, Bosnijas un Hercegovinas, Bulgārijas, Kanādas, Centrālāfrikas Republikas, Kipras, Čehijas Republikas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Ungārijas, Islandes, Indijas, Īrijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Maķedonijas, Maltas, Moldovas, Nīderlandes, Jaunzēlandes, Norvēģijas, Peru, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Krievijas, Serbijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas, Zviedrijas, Šveices, Turcijas, Apvienotās Karalistes, Skotijas, Ukrainas un pat Amerikas Savienotajām Valstīm.

Eiropas Zaļā partija kongresu ar Eiropas Parlamenta atbalstu rīko reizi divos gados, savukārt EZP padomes sanāksmes notiek divas reizes gadā – rudenī un pavasarī. Nākamā Padomes sanāksmes plānota 2012.g. martā-aprīlī, Dakārā.