JaunumiJaunumi

17.09.2015 16:44

E.Kārkliņa: Vajag izvirzīt lielus mērķus, jo tādos ir vieglāk trāpīt

Jau piekto gadu Rojas novada pašvaldību saucam par zaļo, pateicoties mūsu zaļajai biedrei Evai Kārkliņai. Saskarsmē smaidīga, komunikācijā ar kurzemnieku tiešumu vienmēr gatava pamatot un argumentēt savu viedokli. Rojas iedzimtā ar kurzemnieces dabu un skaidriem attīstības mērķiem sava novada cilvēku labā.


Vai Roja ir Tava dzimtā vieta vai uz to atveda liktenim vien zināmi dzīves līkloči?

Mana oficiālā dzimšanas vieta ir Talsi, bet jau tajā brīdī dzīvesvieta bija Roja, tāpēc droši varu teikt, ka Rojā esmu iedzimtā. Pēc vidusskolas absolvēšanas devos uz Liepājas Pedagoģisko institūtu un ieguvu pedagoga - psihologa bakalaura grādu, pēc tam Kultūras akadēmijā - mākslas maģistra grādu, vēlāk Rīgas Juridiskajā koledžā - jurista palīga kvalifikāciju un pirmā līmeņa augstāko izglītību, bet mana pēdējā izglītība ir RIMPAK Livonija - tiesību zinātņu bakalaurs.

Arī darba gaitas bijušas dažādas. Esmu strādājusi pirmsskolas izglītības iestādē par pedagogu, vēlāk skolā, tad veikalā par pārdevēju, pēc tam atgriezos skolā direktora vietnieces amatā, vēlāk tajā pašā skolā strādāju arī par direktori. Vienā brīdī atnāca sajūta, ka esmu uzkrājusi pietiekamas zināšanas un praktisko darba pieredzi, ko varētu veltīt sabiedrības labā, tāpēc nolēmu iesaistīties politikā un nu jau piekto gadu vadu Rojas domi.

Kāds ir ikdienas dzīves ritums Rojas novada priekšsēdētāja amatā?

Strādājot nelielā pašvaldībā, ikviens uz ielas vai veikalā var tevi uzrunāt ar savu sāpi un problēmu. Tā ir lauku pašvaldības priekšrocība, ka iedzīvotājam nav jāgaida ne pieņemšanas diena, ne laiks, viņš visu var noskaidrot uzreiz, tāpēc man jābūt lietas kursā gan par izglītības, gan kultūras, gan saimnieciskiem jautājumiem. Pa šiem gadiem esmu iemācījusies nodalīt darba jautājumus no citiem, jo diemžēl, negāciju ir daudz vairāk nekā pateiktie paldies.

Kādreiz mani skumdināja tie cilvēki, kuri pret visu un visiem ir noskaņoti negatīvi un viņi dzīvo ar moto - viss ir slikti! Tagad uz to skatos savādāk un priecājos par savu spēju saglabāt darba prieku un optimismu, un spēju objektīvi paskatīties uz lietām un ļaudīm.

Pašreiz mūsu pašvaldībā lielākā rūpe ir grāvji, kuri gadu gaitā ir aizaudzēti un nekopti un tāpēc nefunkcionē. Tā būs ilga cīņa ar īpašniekiem, lai visi saprastu, cik tas ir nozīmīgi, lai šo lietu sakārtotu visi. Vēl risināmo aktualitāšu saraksta augšgalā šobrīd ir jautājums par Rojas stadiona seguma nomaiņu un, vai spēsim īstenot visus jaunos projektus, ko esam ieplānojuši jaunajā Eiropas Savienības finansētajā plānošanas periodā.

Kā vērtē pēdējo reģionālo reformu, vai Rojā tā nesusi reformu iniciatoru lolotās pozitīvās pārmaiņas?

Uzskatu, ka reforma bija tā vērta, lai varam pastāvēt paši par sevi nevis būt lielā "kolhozā". Man šķiet, ka reforma attaisnojusies tajās pašvaldībās, kuras vada saimnieciski pašvaldību vadītāji un reformas rezultāts nav atkarīgs no teritorijas lieluma vai mazuma, bet gan no tā, kas vada pašvaldību. Mūsu pašvaldībā neizjūtam tieši reformu radītas problēmas vai trūkumus. Lietas jārisina un godprātīgi jāstrādā labā komandā, tad arī iedzīvotājiem būs labi.

Rojas kā piekrastes pašvaldības specifika ir zivsaimniecības un ostas nozīme novada attīstības plānošanā un īstenošanā? Kā jums klājas šajā jomā?

Zivsaimniecība ir lauciņš, kurš arams uzņēmējiem. Pašvaldības pienākums ir sakārtot infrastruktūru, nodrošināt, lai strādājošo bērniem būtu iespēja iegūt labu izglītību, apmeklēt interešu izglītības pulciņus, sportot vai muzicēt, bet strādājošajiem - piedāvāt saturīgu brīvā laika pavadīšanu. Tas viss mums ir un arvien vairāk īstenojam projektus, lai šeit būtu labi ikvienam iedzīvotājam un viesim.

Ja gadu gaitā pašvaldība būtu cītīgāk strādājusi un gādājusi par ielu apgaismojumu, domājusi par grāvju sakopšanu, ceļu uzturēšanu un citiem praktiskas dabas jautājumiem, tad pašreiz nevajadzētu tik milzīgas summas ieguldīt infrastruktūrā, bet varētu darīt ko citu. Tomēr situācija ir tāda, kāda ir, tāpēc sanāk ieguldīt daudz laika iepriekš nepadarīto darbu veikšanai.

Runājot par ostu - līdz šim tā attīstījās lēnu, jo daudzus gadus atpakaļ tika paņemts liels, valsts galvots kredīts, kas netika godprātīgi tērēts. Tas rezultējies ar ostas attīstības kavēšanos, bet izskatās, ka arī ar šo problēmu būsim tikuši galā, un tagad esam atvēzējušies lielu un ambiciozu plānu īstenošanai.

Domāju, ka pēc pieciem gadiem mūsu osta būs sakārtota un labiekārtota teritorija, kas būs atbilstoša uzņēmējdarbībai, kā arī pievilcīga vieta burātājiem un vietējiem iedzīvotājiem. Ir padarīts milzu darbs, tikpat daudz darāmā vēl priekšā, bet manī ir pārliecība, ka būs labi!

Klasisks jautājums kā zaļās pašvaldības vadītājai - vai Roja ir zaļa pašvaldība?

Jā, mēs esam zaļa pašvaldība, bet to nekarinām kā lozungu visur, kur vajag un nevajag. Esam īstenojuši un no jauna izstrādājuši projektus, kas attiecas uz ūdenssaimniecības sakārtošanu. Arī ar atkritumu apsaimniekošanu mums iet labi – pašreiz esam devuši rīkojumu policijai, pārbaudīt  vai visām mājsaimniecībām ir noslēgti līgumi par atkritumu izvešanu, mums ir šķiroto atkritumu konteineru novietnes.

Novadā esam atvēruši zaļo klasi, kur iespējams interesentu grupām uz nodarbībām pulcēties ārpus telpām, ir labiekārtotas piecas vietas Rojas upes krastos, lai laivotāji varētu atpūsties labiekārtotās vietā un neatstātu aiz sevis atkritumus. Tāpat pie jūras ir labiekārtoti bezmaksas automašīnu stāvlaukumi un daudz citu labiekārtotu vietu, ko labprāt izmanto un ļoti novērtē visu vecumu ļaudis un priecājas Rojas viesi.

Laimīgā kārtā mums arvien labāk iet ar to, ka pēc sevis tiek atstāta kārtība, nav piegružots un salauzts. Laikam esam kļuvuši atbildīgāki par vietu, kur dzīvojam!

Kā nonāci Latvijas Zaļās partijas (LZP) rindās?

Mana pievienošanās LZP bija pārdomāta. Pirms tam biju vienā sīkpartijā, kurā man arī patika, jo tur ikviens varēja paust savu viedokli un tu tapi uzklausīts, kā arī lietas tika risinātas demokrātiski. Tad, kad šī partija, biedru trūkuma dēļ, likvidējās, lai turpinātu iesākto, nācās pieņemt lēmumu – kura būs tā partija, par kuras biedri vēlētos kļūt.

Centīgi lasīju dažādu partiju programmas, noskaidroju personālijas, kas tajās darbojās, iepazinos ar partiju mērķiem. Gala rezultātā manai pārliecībai un kritērijiem atbilda tieši LZP.

Šo soli nenožēloju, jo zaļajā partijā esmu iepazinusi daudz profesionālu un cilvēcīgu ļaužu. LZP nevalda autoritārs režīms, man patīk mūsu kopējie zaļie jociņi un dzīves uzskats, uztvere, arī tas, ka mani partijas biedri nav iespringuši uz varu un varaskāri, bet ir ļoti cilvēcīgi un sirsnīgi domubiedri.

Kāda ir novadā sadarbība ar citu partiju pārstāvjiem?

Ir laba sadarbība ar tiem politiķiem, kuri dzīvo pie mums, neskatoties uz politiskās piederības, jo viņiem patīk Roja un patīk šī vieta un pasākumi. Problēmsituācijās ir vieglāk sarunāties, ja cilvēks, neatkarīgi no politiskās piederības, zina šo vietu un mūsu pārdomāto saimniekošanu.

Un kādu palīdzību un atbalstu mazajās pašvaldībās visvairāk gaida no valsts?

Galvenā problēma Latvijā ir nesakārtotā likumdošana - tik daudz brāķu, cik ir pēdējā laikā, nekad nav bijis! Tāpat liela problēma ir iepirkumi, jo valsts līmenī ir izveidotas, kā es saku - jauniešu brigādes, kur bariņš bijušo kursa biedru vai draugu, nodibina kādu uzņēmumu un startē iepirkumos ar diviem un vairāk piedāvājumiem, dažādām shēmām, kas beidzas ar tiesvedībām. Nav normāli, ka atraktīvo darboņu uzņēmumi bieži bankrotē, ir ierosinātas maksātnespējas, bet pēc brīža viņi darbojas zem cita nosaukuma un turpina to pašu, ko iepriekš.
Mēs - Kurzemes pašvaldību vadītāji esam savstarpēji vienojušies, ka viens otru informējam par šiem negodprātīgajiem darboņiem.

Pietiek arī citu absurdu piemēru - piemēram, pašvaldības policija vairs nedrīkst skaļu sabiedrisku pasākumu laikā veikt trokšņu mērīšanu, jo to drīkst darīt tikai sertificētas laboratorijas. Tad, kad tu tiec pie šī pakalpojuma - viņu jau vairs nevajag.

Pieminēšanas vērts moments ir tas, ka bāriņtiesas locekļiem, vismaz vienu reizi gadā, jābrauc uz jebkuru Latvijas malu, lai apskatītos kā klājas mūsu pašvaldībā deklarētajiem iedzīvotājiem, kuri ievietoti valsts apmaksātā aprūpes centrā. Iznāk dīvaina situācija, ka par pašvaldības darbinieks brauc pārliecināties, kā klients tur tiek aprūpēts iestādē, kur par aprūpi maksā valsts.

Tā kā esam neliela pašvaldība, visus ienākošos dokumentus es pati caurskatu, un dažkārt nenobrīnīties par to, kādas no valsts institūcijām uz pašvaldībām nāk muļķīgas anketas un rekomendācijas.

Ir vēl virkne citu problēmu, kuras attiecas uz autortiesību jomu un veidu, kā tiek izlemti jautājumi par autoceļu uzturēšanu un remontēšanu, bet visas jau nenosaukšu, jo, ko darīt ir, lai cīnītos ar daudzām neprofesionāļu izstrādātām lietām.

Mazliet paejot malā no darba, politikas - kas iepriecina Evu ikdienā, kāds tīkamākais gadalaiks un nodarbes brīvajā laikā?

Man patīk ceļot un makšķerēt. Daudz laika pavadu strādājot dārzā, jo man ir liels dārzs, bet sētas vidū - ugunskura vieta lielajam katlam. Man ir liels un optimistisks draugu pulks. Nedēļas nogalē kopā ar draugiem vāram zupas un sautējumus, un karsējamies pirtī. Tas dod spēku jauniem darbiem un mērķiem. Kāds gudrais ir teicis: "Vajag izvirzīt lielus mērķus, jo tādos ir vieglāk trāpīt!" Pie tā tad arī pieturos!