JaunumiJaunumi

20.09.2012 16:29

Ekonomiskais izrāviens ir pretējs mērķis ilgtspējīgai attīstībai - NAP2020 nav atbalstāms

Vakar Latvijas Zaļās partijas (LZP) valde pēc vairākām reģionālo nodaļu sapulcēm un biedru iesniegtajiem priekšlikumiem nolēma, ka šobrīd esošais Nacionālās attīstības plāns (NAP) piedāvātajā redakcijā nav atbalstāms, jo sagatavots nepilnīgi, tajā trūkst resursu izvērtējums mērķu sasniegšanai, nav atrodamas valstiski svarīgas vadlīnijas – vīzija par pievienošanos vai nepievienošanos Eirozonai, eksporta un importa savstarpējais balanss utt. Piedevām LZP pastāv uz to, ka Ekonomiskais izrāviens ir slikts vadmotīvs turpmākajam nācijas plānam, kurā cita starpā par nāciju kā tādu nav ne vārda.

„Virzībai uz labklājību jābūt ilgtspējīgai. Tātad tādai, kura nevairo labklājību uz nākotnes rēķina. Ekonomiskais izrāviens kā vadmotīvs sajauc vietām mērķi un līdzekļus. Uzskatot par galveno mērķi strauju ekonomikas izaugsmi, saražotās preces un vērtības zaudē cieņpilno attieksmi pret tām un tajās ieguldīto darbu, tāpēc tās vieglu roku tiek izmestas atkritumos. Vērtīgi dabas resursi tiek pārvērsti atkritumos, neradot patiesu labklājības pieaugumu. Ekonomiskais izrāviens ir pretējs mērķis ilgtspējīgai attīstībai”, norāda Edgars Tavars, LZP valdes priekšsēdētājs. „Pēc ekonomikas teorijas ir nepieciešams nodalīt izaugsmes (ekonomiskā izrāviena) un attīstības jēdzienus. Izaugsme nozīmē kļūt lielākam, attīstība – kļūt labākam. Ne vienmēr tas, kas kļūst lielāks, kļūst arī labāks. Strauja ekonomikas izaugsme palielina sociālo nevienlīdzību, tā rada dažus ieguvējus un daudz zaudētājus. Centrālajam vadmotīvam ir jābūt ilgtspējīgai attīstībai, kas šajā NAPā nav”, skaidro E. Tavars.

NAPā jāpārvar augstprātīgā un nevērīgā attieksme pret reālajām ilgtspējas, nacionālajām un sabiedrībā vispārpieņemtajām normām, proti, ģimeni, tautu, valsti un tikumiem – labestību, gudrību, darbīgumu, daiļumu, līksmību, saderību, devīgumu un taisnīgumu.

Tālāk. Piedāvātā NAP redakcija ir absolūti neZaļa jo jebkura tēma skatīta tikai no patērniecības skatupunkta – it visam ir cena, it visam ir sevi jāatpelna. Nacionālajā attīstības plānā nav ne vārda par vides izglītību, par atbildību pret vidi, kas nebūtu tiešā mērā saistīta ar cilvēka patēriņu – piemēram, tīrs ūdens tāpēc, ka tur arī kāds dzīvo, nevis tāpēc, ka tīrs ūdens vajadzīgs tikai cilvēka vajadzību apmierināšanai. Bet šobrīd NAPā saskatāma tendence, ka viss mūsu valstī marķējams ar svītru kodu un saglabājams vai atbalstāms tikai tad, ja dod taustāmu labumu – kamene ir laba un vajadzīga tikai tāpēc, ka tā apputeksnē āboliņu, kuru pēcāk apēd govs, bet govs savukārt cilvēkam dod pienu un gaļu.

NAPā nav arī sadaļas par Latvijas neatkarības un valstiskuma nostiprināšanu, par latviešu nāciju, par tautu. Vai tas vairs nav stratēģiski svarīgi mūsu valdībai? Eiro tēma arī laikam ir kļuvusi nebūtiska šajā "hierarhiski augstākajā nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokumentā" jo neatrodam ne vārda par eiro ieviešanas plāniem Latvijā, kaut premjerministrs jau paziņojis „eiro ieviešanas komunikācijas kampaņai paredzēts atvēlēt vairāk nekā 1 milj. latu.

Šādā ilgtermiņa plānā pēc Latvijas Zaļās partijas domām būtu jābūt arī prognožu variācijām, lai vajadzības gadījumā nebūt jāizstrādā atkal jauns Nacionālais plāns.

Vēl, visas prognozes un ar tām saistītie infografiskie attēli attēlo lineāras izmaiņas (galvenokārt pieaugumus). Jebkura saprātīga ekonomiskā prognoze nekad nav lineāra – kāpēc mums tādas ir? Tas liek apšaubīt jebkāda nopietna izpētes darba esamību zem paustajām prognozēm un no pēcāk izdarītajiem slēdzieniem. Nav resursu analīzes, uz kuru pamata tad šis plānotais „ekonomiskais izrāviens” notiks.

Trūkst arī pašvaldībām atvēlētas sadaļas, jo neba jau nu vieni 100 deputāti būs tie, kas realizēs šo attīstības plānu. Būtu jārunā arī par valsts pārvaldes efektivitātes kritērijiem, un Latvijas eksporta un importa nesabalansētības problēmas atrisināšanu, jo bez tā valsts nevar izdzīvot un attīstīties.

Latvijas Zaļā partija norāda arī uz to, ka Nacionālajā attīstības plānā nepieciešams noteikt konkrētākus mērķus un virzienus, kā šo mērķi sasniegt, lai izvairītos no plašām interpretācijas un tādējādi arī manipulēšanas iespējām vēlāk.

„Tā kā valdības amatpersonas publiskajā telpā minējušas, ka „NAPs nekad nebūs labs visiem!”, es gribētu zināt, pirmkārt, kuriem tad šāds konkrētais NAPs ir labs un, otrkārt, kamdēļ vispār šāds nekad-nebūs-labs-visiem NAPs ir vajadzīgs? Vai tiešām Nacionālās attīstības griezumā kāda no sastāvdaļām ir vienlīdzīgāka par citām?”, vaicā E.Tavars.