JaunumiJaunumi

28.10.2017 10:15

I.Līdaka: Depozītsistēmas ieviešana - pret to attiecos piesardzīgi kritiski.

Cienījamie zaļi domājošie!

Lai sabiedrībā neizplatītos maldīgas puspatiesības par manu attieksmi pret lielas sabiedrības daļas atbalstīto iepakojuma depozītsistēmas ieviešanu Latvijā, esmu spiests detalizētāk, nekā TV raidījumos vai laikrakstos atspoguļots, izklāstīt savu viedokli par šo jautājumu.

“Zaļajam” politiski visizdevīgāk, protams, būtu sajūsmā sasist plaukstiņas un liet prieka asaras par “Mana balss” savāktajiem parakstiem depozītsistēmas ieviešanas atbalstam un sekojošo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra iniciatīvu steigšus pieņemt atbilstošo lēmumu. Tā kā neesmu pirmo dienu politikā, tad šādas priekšvēlēšanu skurbulī paustas apņemšanās  man tomēr  vieš  bažas par to, kādas tad būs patiesās lēmuma pieņemšanas sekas, kuras gulsies uz nākamā (vai tas tiešām būs šis pats ministrs no šīs pašas partijas?... Es jau nu vēlētos, lai tas būtu Latvijas Zaļās partijas nominēts ministrs...) VARAM ministra pleciem.  

Pilnīgai skaidrībai – ES NEESMU PRET IEPAKOJUMA DEPOZĪTSISTĒMAS IEVIEŠANU LATVIJĀ!  Es pret to attiecos PIESARDZĪGI  KRITISKI.  Kad attiecīgo iepakojuma apsaimniekošanas veidu pirms daudziem gadiem kā steigšus ieviešamu (jo igauņi jau dara!...),  Ministru kabinetam iesniedza  Vides aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, biju šīs sistēmas kaislīgs atbalstītājs. Ministru kabinets iniciatīvu noraidīja, un Eiropas Savienības fondu līdzekļi platā straumē plūda atkritumu dalītās vākšanas un šķirošanas jaudu attīstības virzienā, nevis depozītsistēmas ieviešanai. 

Manuprāt, loģiskas iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas maiņas brīdis pašlaik ir nokavēts.  Kad pienāca šī ES fondu perioda līdzekļu sadales prioritāšu noteikšanas laiks, Saeimas Vides apakškomisijā atkal tika aktualizēts jautājums par depozītsistēmas ieviešanu. VARAM neapstrīdamās prioritātes bija noteiktas atkritumu šķirošanā un dalītā vākšanā!  Fakti, analīze un nozares pārliecība apstiprināja, ka Eiropas noteiktie mērķi atkritumu reģenerācijā  tiks sasniegti, attīstot un ieguldot esošajā sistēmā, tas ir atkritumu dalītā vākšanā. Nozares uzskats bija, ka depozītsistēma sagraus jau labi funkcionējošo, esošo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu!  Deputāta rīcībā nav privātas “statistikas pārvaldes”, kas salīdzinātu faktus, ko dod VARAM pārstāvji .  Par savu rīcību atbildīgam deputātam savs viedoklis IR jāveido, pamatojoties nevis uz “zaļo pārliecību”, bet gan uz pieejamajiem datiem un pieejamo informāciju! Vismaz es tā uzskatu! 

Tad nu atļaušos paanalizēt  to informāciju, kas IR MANĀ RĪCĪBĀ un izklāstīt piesardzīgi kritiskos  secinājumus. To visu iztirzāšu, rēķinoties ar to, ka atkritumu apsaimniekošanas bizness ir ļoti ienesīgs un ietekmē  iedzīvotāju “maciņa saturu”, piebilstot, ka  nepretendēju uz eksperta godu šajā jomā. 

Manis vadītā Vides un klimata apakškomisija nevis NORAIDĪJA sabiedrības rosināto depozītsistēmas ieviešanu, bet gan uzdeva VARAM līdz 2018. gada martam sagatavot izsmeļošu analīzi par iespējamo depozītsistēmas ietekmi uz esošās atkritumu apsaimniekošanas darbības efektivitāti un izmaksām (arī atkritumu savākšanas pakalpojuma cenu), kā arī izanalizēt Lietuvas (kas depozītsistēmu ieviesa nesen) pieredzi, apvienojot šo sistēmu ar paralēli pastāvošo atkritumu dalītās vākšanas un šķirošanas sistēmu. Kamēr neesmu redzējis šo analīzi ar faktiem un datiem, kas, iespējams, pamato depozītsistēmas ieviešanas efektivitāti, tikmēr būšu skeptisks par tās ieviešanas lietderību. 

Pastāv mīts, ka iepakojuma depozītsistēma nozīmē to, ka pircējs par PET pudeli (arī skārdeni vai stikla pudeli), to pērkot, iemaksā pārdesmit centus, kurus saņem atpakaļ, pudeli vēlāk nododot savākšanas vietā (automātā vai manuālajā pieņemšanas punktā).  Parasti pašas pudeles (iepakojuma vienības) kā pārstrādes izejvielas vērtība nenosedz tā savākšanas izmaksas. Tātad, ja tagad pudele ūdens veikalā maksā 50 centus, un depozītmaksa ir 20 centi, tā pēc sistēmas ieviešanas maksās vairāk nekā 70 centus.  Būs jāsedz iepakojuma savākšanas, transporta u.c. izmaksas, kas būs lielākas par cenu, ko pārstrādātājs samaksās par nodoto plastmasu (stiklu vai skārdu).  50 centu vietā par pašu kvasa pudeli būs jāmaksā 75 centi, jo 5 centi būs jāpiemaksā par pudeles pieņemšanas pakalpojumu, atpakaļ saņemot tikai 20 centus. Tā tiks sadārdzināts katrs produkts, kas iepildīts “depozītiepakojumā”. Negribētos kādā dienā pie veikala sadzirdēt, ka atkal “tie zaļie palielinājuši nodokļus”.  Ja mana piesardzība izrādīsies nepamatota, atzīšu depozītsistēmu par labu esam. Bet tikai pie vēl kāda nosacījuma...

 

Sekojoši, pircējam gala patēriņā tikai par pāris centiem dārgāka (apmaksājot savākšanu un transportu) kvasa pudele kļūs vienīgi tad, ja PET pudeļu (skārdeņu u.c.) pieņemšanas automātu vai manuālo līniju uzstādīšanu finansēs no Eiropas fondiem vai valsts, atstājot tirgotāju ziņā tikai apsaimniekošanas izmaksas. Kā zināms, VARAM Eiropas fondu līdzekļus novirza atkritumu dalītās savākšanas un šķirošanas pilnveidošanai.  Bet budžeta līdzekļi vajadzīgi tanku iegādei un ģimenes ārstu streiku “dzēšanai”. Ja tirgotājiem pašiem par saviem līdzekļiem būs jāuzstāda depozītiepakojuma savākšanas automātus vai līnijas, kuru izmaksas sākas no 250 000 EUR (Lietuvā sistēmas ieviešana valstī  izmaksāja 35 milj.EUR ), tad viss beigās būs jāsamaksā veikala klientiem. Rezultātā pircēja „piemaksa” par katru pudeli nebūs vairs tikai pāris centi. Ja tā nenotiks, tad piekritīšu, ka līdzšinējā VARAM politika ES fondu līdzekļu ieguldīšanā ir bijusi  kļūdaina un atzīšu depozītsistēmas ieviešanu šobrīd par labu esam. Bet tikai vēl pie kāda nosacījuma...

Atkritumu apsaimniekošanas firmas nedzīvo slikti, jo tām ar pašvaldībām noslēgti  ilgtermiņa līgumi ar valsts izvirzītiem nosacījumiem. Tā teikt, nopirkts kliņģeris par pieņemamu cenu. Šajā kliņģerī (atkritumu masā) ir arī rozīnes un riekstiņi – pēc  atšķirošanas pārdodamā otrreiz pārstrādājamā atkritumu daļa, kas arī lielā mērā ir depozītsistēmas apsaimniekotais iepakojums. Ja šīs “rozīnes” ar depozītsistēmas ieviešanu no “kliņģera” tiek izurbinātas, kliņģeris kļūst par parastu baltmaizi, un atkritumu apsaimniekotājiem ir pilnas tiesības pieprasīt līgumu pārslēgšanu, aprēķinot ievērojami lielāku samaksu par atkritumu izvešanu.  Ja depozītsistēmas ieviešanas rezultātā strauji nepalielināsies atkritumu apaimniekošanas izmakas Dagdā, Kandavā vai Bauskā, atzīšu depozītsistēmu par labu. Bet tikai pie vēl kāda nosacījuma...

 

PET un cita iepakojuma savākšanu reāli varēs nodrošināt (automāta uzstādīšana par 250 000 EUR) tikai MAXIMA, RIMI un citi lielveikali. Latvijas nomaļu vietējo uzņēmēju nelielajiem veikaliņiem šāda summa  pat sapņos nerādās. Arī manuālo līniju uzstādīšana prasa papildus telpas, kas būvēšanas procesā vai  telpas īrē nav paredzētas. Un kur tad vēl 3 maiņās strādājošie darbinieki!  Skaidrs, ka depozītsistēmā iesaistīties spēs (būs pienākums) tikai veikali, sākot no noteiktas tirdzniecības zāles platības. Tātad nopirkto pudeļu (skārdeņu) atgriešanas un depozītmaksas atgūšanas iekārdinātie vietējā veikaliņa pircēji  būs spiesti doties iknedēļas “šopingā” uz pilsētu lielveikaliem, kur var arī “depozītmateriālu” nodot. Tas savuārt  iedzīs bankrotā mazos, mūsu vietējos tirgotājus. Bet “zaļo” ideoloģija ir, ka “viss mazais ir skaists...”. Tātad, ja VARAM pierādīs,ka depozītsistēmas ieviešanas rezultātā mūsu lauku ļaudis nebūs spiesti mainīt savus iepirkšanās paradumus mazajos veikaliņos pret “nelatviešu” lielveikaliem, atzīšu iepakojuma depozītsistēmu par labu. Bet  tikai pie vēl kāda – pēdējā nosacījuma... 

 

VARAM speciālisti pēdējo mēnešu laikā bijuši pieredzes apmaiņā gan Lietuvā, gan Igaunijā. Pēc plašsaziņā izskanējušā  un “zaļo” nevalstisko organizāciju teiktā var secināt, ka šajās valstīs sakarā ar atkritumu apsaimniekošanas sistēmas “panacejas” - iepakojuma depozītsistēmas ieviešanu – atkritumu reģenerācijas (pārstrādes) rādītāji esot par krietnu tiesu labāki nekā Latvijā. Un atkal jau jāteic, ka esmu nevis noraidošs, bet piesardzīgs. Jo manā rīcībā esošā (kā ierasts teikt, nepārbaudīta, bet no drošiem avotiem)  informācija liecina pretējo. Tas nozīmē, ka mūsu kaimiņiem ar depozītsistēmas darbību, šie atkritumu pārstrādes rādītāji ir vēl pieticīgāki nekā mums. Ja reāli salīdzinoši dati dos citu secinājumu, atzīšu depozītsistēmu par labu esam.

Pretējā gadījumā, depozītsistēmas ieviešanu šobrīd uzskatīšu par populistisku soli, kas parāda,  ka politiska aprēķina izraisītu mirkļa emociju uzplūds ir produktīvākais veids, kā pierādīt savu “zaļumu” pēc  vairāku gadu klusēšanas par citām zaļām aktuailtātēm.  Esmu pieradis savu viedokli veidot, balstoties uz faktiem un skaitļiem, nevis “revolucionārās pārliecības”, kuras sekas var būt sabiedrības sašutums par “zaļo idiotu” izraisītu cenu kāpumu (šajā gadījumā  atkritumu apsaimniekošanas jomā). 

Daudzkārt esmu atkārtojis, ka mans mērķis ir nevis ieviest iepakojuma depozītsistēmu vai saglabāt esošo atkritumu apsaimniekošanas kārtību, bet gan panākt, lai mūsu meži, sētmales un grāvji ir tīri, un tajos nemētājas pudeles un cita draza. Man ir vienalga  pa kādu ceļu uz šo mērķi aizejam –  pa Igaunijas  vai Lietuvas, vai Vācijas, vai Sauda Arābijas ceļu! Galvenais,  lai šis mērķis kļūst arvien tuvāks! Ikviens ceļš uz to būs ar lielām bedrēm nosēts. Bet jo tas grūtāk izbrienams, jo lielāks izaicinājums pa to doties!

 

Ingmārs Līdaka 
Saeimas Vides un klimata politikas apakškomisijas priekšsēdētājs