Jaunumi
Ingmāra Līdakas uzstāšanāss 12.janvāra Saeimas sēdē
Šodien 12.janvārī notika kārtējā Saeimas sēde, kur tribīnē kāpa viens no mūsu zaļākajiem biedriem - deputāts Ingmārs Līdaka, lai runātu par atomelektrostacijas izveidi Visaginā. Piedāvājam iepazīties ar Saeimas stenogrammu un Ingmāra runu.
Pirms tam vēl atgādinām, ka visi LZP deputāti (Ingmārs Līdaka, Raimonds Vējonis, Kārlis Seržants un Rihards Eigims) kopā ar vēl sešiem ZZS deuputātiem nedēļas sākumā iesniedza deputātu pieprasījumu V.Dombrovskim ar vairākiem jautājumiem, kuri šobrīd nodoti pieprasījumu komisijā.
Ingmārs Līdaka
Saeimas sēdes stenogramma
Labdien, cienījamie kolēģi! Raugiet, daudzi vēl pavisam nesen neticēja, ka Lietuvai izdosies izkustināt Visaginas atomelektrostacijas projektu no sastinguma punkta. Daudziem, tostarp arī bijušajiem prezidentiem bija doma, ka... nu iestrēgs šis projekts. Nekur tālāk nekustēsies. Šobrīd izskatās, ka stratēģiskais investors ir atrasts un Latvijai būs jādod gala atbilde. Patiesībā detalizēta gala atbilde, vai Latvija piedalīsies šajā, manuprāt, absurdajā projektā, vai nē. Raugiet, kopš 2006.gada, kad Baltijas valstu premjerministri bez diskusijas Saeimā un bez Latvijas sabiedrības informēšanas par savu nodomu parakstīja kopējo komunikē par sadarbību jaunās atomelektrostacijas būvniecībā Lietuvā, Saeimā debates arī līdz šim nav notikušas. Un arī Ministru kabinets vairāk ir informēts, nevis prasīts Ministru kabineta viedoklis. Līdz ar to es saskatu šobrīd absolūtu nepieciešamību debatēt Saeimā par... nu, pēc dažādām baumām izskanējušo miljards eiro ieguldījumu citas valsts ekonomikā. Nesen Lietuvas prezidente Gribauskaite uz Polijas izstāšanos no projekta teica, ka raugoties pozitīvi, jo mazāk dalībnieku, jo Lietuvai vairāk palikšot. Nu ko? Laiks pateikt, ka Latvija šo Gribauskaites vēlmi ir uzklausījusi.
Ekonomikas ministrija daudzviet argumentē – kāpēc Latvijai būtu jāpiedalās šajā atomelektrostacijas projektā, min solidaritātes principu, sak, mums ar Lietuvu ir vienotas intereses vienmēr un visur. Tad paraudzīsimies, kādas mums ir šīs vienotās intereses.
Butiņģes naftas termināls, valdošie vēji, naftas produkts, kas daudzkārt ir arī izlijuši jūrā, pūš ne jau uz Lietuvas teritorijas pusi. Cieš mūsu Latvijas pludmales pie Liepājas.
Mažeiķi. Kurp pūš vēji valdošie? Protams, ka uz Latvijas teritoriju un Mažeiķu varbūt naftas šī pārstrādes kombināta vietas izvēle bija ļoti apzināta – lai Lietuva paliktu tīra, balta, bet Latvijai lai tiek tie sūdi.
Tāpat arī Ignalina ir bijusi pie Latvijas robežas un nevis pie Polijas robežas un nevis pie Kaļiņingradas robežas.
Tāpat varētu arī Akmeni [cementa rūpnīcu] minēt. Nu kas tad tos putekļus uz Latvijas pusi sūta? Protams, Lietuva. Mums ļoti daudz kopīgu interešu, it sevišķi kopīgas robežas nospraušanā. Mums ir ļoti daudz kopīgu interešu arī gāzes termināļu būvniecībā. Mums ar Lietuvu vienmēr vienmēr ir tikai un vienīgi kopīgas intereses. Tad ko, cienījamie kolēģi, turpināsim atbalstīt Lietuvas ekonomiku, nerēķinoties ar mūsu interesēm! Ieguldīsim Lietuvā miljards eiro, kaut pašiem mums ir jāsilda ekonomika. Pašiem mums šī nauda ir vajadzīga.
Pēdējais, ko es gribu teikt.
Es ceru, ka rītdien... Rītdien es ļoti ceru, ka Dombrovska kungs iznāks no Ministru kabineta, lai saņemtu pāris mucas... nu iepakojumu tiem radioaktīvajiem atkritumiem, kas drīz var būt šeit radīsies.
Un vēl ko. Es aicinu – esiet aktīvi, bet nevis radioaktīvi Latvijas interešu aizstāvībā! Paldies.