JaunumiJaunumi

26.09.2012 14:37

Ingmārs Līdaka - atbildes vēstule Valdim Zatleram

A.god Zatlera k-gs!

Izlasot Jūsu interviju „Zatlers: Kad paklūpu pie Dailes teātra, nolamāju Rīgas vadību” (TVNET 25.09.12), ar skumjām nācās secināt, ka man neizprotamu iemeslu dēļ Jūsu sirdī sakrājusies varena žults deva attiecībā uz Latvijas… Jā, es tā arī īsti neizpratu, kam gan Jūs veltāt šos pārmetumus :

„…Zaļo kustībai Latvijā var pārmest to, ka viņi ir absolūti politizēti un principā neaizstāv zaļās idejas”,

„…zaļo uzskats, ka viņu kustība ir tāpēc, lai taisītu naudu”.

„…Kā pēc savas filozofijas ļoti zaļi domājošs cilvēks, es neticu mūsu Latvijas zaļo kustībai. Vienīgais, ko viņi dara – iebilst pret Visaginas atomelektrostaciju”.

„…Ja kāds grib kādu norakt, jāizmanto zaļie”. /citējot A.Merkeli/

 

Kam veltīti šie pārmetumi? Konkrētai biedrībai „Latvijas zaļā kustība”, kura godprātīgi nodarbojas ar vides izglītības un vides aizsardzības aktivitātēm? Vai varbūt ar vārdiem „Latvijas zaļo kustība” Jūs domājāt tās vismaz pārdesmit Latvijas vides nevalstiskās organizācijas (Latvijas dabas fonds, Ornitoloģijas biedrība, „Zemes draugi” u.c.), kurām gan pārlieku politizēšanos vai cīņu par merkantilām interesēm pārmest būtu, mazākais, negodīgi?

Ja ar „Latvijas zaļo kustību” jūs domājāt Latvijas zaļās partijas biedrus un atbalstītājus, tad jāteic, ka pārāk augstu vērtējat Zaļās partijas lomu Latvijas videi draudzīgi („zaļi”) domājošo ļaužu sabiedrībā. Zaļā partija pat nepretendē uz „zaļās KUSTĪBAS” godu! Kā jau partija, tā radīta, lai piedalītos POLITISKAJOS procesos un tai Jūsu pārmestā POLITIZĒŠANĀS ir neizbēgama un pat vairāk kā loģiska!

Diemžēl Jūsu veidotā Reformu partija un Latvijas zaļā partija (ZZS sastāvā) šajā Saeimas sasaukumā ir politiskie konkurenti nevis sadarbības partneri, taču tam nevajadzētu būt par iemeslu pārprotamu apvainojumu izteikšanai, kas varētu skart arī no politikas ļoti tālu stāvošas vides nevalstiskās organizācijas, kuras patiesi varētu pretendēt uz „zaļās KUSTĪBAS” godu.

Jūsu un arī Edmunda Sprūdža personās es nesaskatu un arī nevēlos saskatīt ienaidniekus. Vēl jo vairāk tāpēc, ka visi mēs sevi pozicionējam par „zaļi domājošiem” politiķiem.

Arī vērtējot ministra Sprūdža līdzšinējo darbību, kas skar vides sektora vadību, līdz šim esmu bijis vairāk nogaidošs nekā klaji kritisks. Arī vīzija „Ekonomiskā izrāviena vadmotīvs: Latvija 2020. gadā – zaļākā valsts pasaulē” nav bijusi par pamatu kādiem, Jūsu vārdiem runājot, „uzbrukumiem” tās radītājiem. Kaut man ir pavisam cits skatījums uz to, kas ir un kas nav patiess „zaļums”.

Topošajā Nacionālajā attīstības plānā gandrīz pilnībā iztrūkst rūpes par dabas aizsardzību un tiem dabas resursiem, kas tad nu būtu pamatā „ekonomiskajam izrāvienam”. Cerēju to visu ieraudzīt „zaļajā vīzijā”, bet… Arī šī vīzija ir pilnībā virzīta „patēriņa zaļuma” virzienā, arī šīs vīzijas centrā ir CILVĒKS, viņa labklājība un labsajūta! Kā padomjlaikos, kad kamenes eksistenci centās attaisnot ar to, ka viņa apputeksnē āboliņu, kuru apēdot, govs dod vairāk piena… It kā visa šī pasaule būtu radīta tikai lai nodrošinātu vienas sugas eksistenci!

Cīņa par CILVĒKA labklājības nodrošināšanu pēc iespējas ilgtermiņā, resursus izmantojot pēc iespējas taupīgāk, nav un arī nevar būt „zaļas” vīzijas stūrakmens. Centrā ir jābūt šim Zemes gabaliņam, kas mums dots apsaimniekošanai ar visu to dabas un sugu daudzveidību, kāda nu tā ir, jo pļava, pa kuru doties „pastaigā basām kājām rasas pielietā zālē” ir radīta, lai tajā dzīvotu arī sienāzis un grieze, kuriem, atšķirībā no cilvēka cita dzīves vide nav iespējama.

A. god. Zatlera kungs, šī nebūt nav pirmā reize, kad man nākas reaģēt uz Jūsu publiskajiem izteikumiem attiecībā uz Zaļo partiju un vispārinātiem „zaļajiem”. Kaut vairakkārt Jūs esat bildis, ka šāda retorika nav jāuztver personīgi (esam taču politiķi…), es tomēr nevaru „neizlasīt”, ka „zaļie principā neaizstāv zaļās idejas, jo aiz viņiem stāv saimnieciskās intereses”, ka „zaļo kustība ir tāpēc, lai taisītu naudu” un ka „zaļie gatavi katru norakt”.

Gandarījumu dzīvē man sniedz vides izglītības darbs, kas veltīts dabas daudzveidības aizsardzībai un politika nav nedz manas dzīves galvenais izaicinājums, nedz arī bauda. Politikā neesmu iesaistījies, lai bezjēdzīgi censtos kādam pierādīt, ka neesmu zaglis, kukuļņēmējs vai kādu ekonomisko grupu pakalpiņš. Politikā esmu, lai savu zināšanu un spēju robežās sekmētu patiesi „zaļu” ideju iedzīvināšanu Latvijā.

Ja arī Jūs un Edmunds Sprūdžs esat par „zaļu Latviju”, tātad mēs varam sarunāties pavisam citādā veidā, nekā ar preses vai vēstuļu starpniecību. Esmu pārliecināts, ka Sprūdža kungam, kurš vēlas Latviju padarīt par zaļāko valsti pasaulē, tomēr lieti noderētu arī Raimonda Vējoņa padoms, jo to taču nevar noliegt neviens, ka tajā, ka Latvija atzīta par otro zaļāko valsti pasaulē, tomēr ir arī viņa nopelns.

 

Miers baro, nemiers posta…

Cieņā, Ingmārs Līdaka