Par Latvijas tautas un dabas dzīvotspēju Latvijā!

Jaunumi

22.08.2011 00:00

Intervija ar Arni Luhsi "Neatkarīgajā"

Ilze Upīte
Investē drošībai, infrastruktūrai un kapacitātei

Gaisa transports ir dinamiska un strauji augoša nozare, un gaisa pārvadājumu bāzes punktiem – lidostām – ir jābūt spējīgām sekot līdzi tirgus attīstībai. Starptautiskās lidostas Rīga līdzšinējā izaugsme bijusi stabila un pārliecinoša.

2011. gada septiņos mēnešos pasažieru skaits starptautiskajā lidostā Rīga pieaudzis līdz nepilniem 3 miljoniem, kas ir par 350 tūkstošiem vairāk nekā 2010. gadā, kad septiņos mēnešos tika apkalpoti 2 615 696 pasažieri. «Lidosta aug, un tā ir galvenā aktualitāte, kas prasa atbilstošus ieguldījumus infrastruktūras attīstībai, lai mēs saglabātu konkurētspēju un apkalpošanas kvalitāti arī nākotnē,» intervijā Neatkarīgajai saka lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

– Eiropas Komisija 25. jūlijā apstiprināja Kohēzijas fonda (KF) projektu Starptautiskās lidostas «Rīga» infrastruktūras attīstība, kura mērķis ir uzlabot kontrolējamās un atklātās teritorijas vides apstākļus, paaugstināt gaisa ceļojumu drošības standartus un palielināt starptautiskās lidostas Rīga kapacitāti. Kādi darbi projekta ietvaros tiks veikti, un ko gala rezultātā iegūs lidosta un pasažieri?

– Projekts paredz būtiskas aktivitātes lidlauka drošības uzlabošanai. Pirmā no tām ir skrejceļa lidjoslas pastiprināšana, kas nozīmē, ka abās pusēs skrejceļam jābūt tikpat stipram 90 metru segumam, lai gadījumā, ja paceļoties vai piezemējoties lidmašīna izbrauc ārpus skrejceļa, kļūme praktiski nebūtu jūtama.

Ņemot vērā, ka 2013. gadā jāveic lidlauka sertifikācija, projekta ietvaros notiks gaismu sistēmas izbūve skrejceļa ziemeļu galā, kas garantē drošu gaisakuģa nosēšanos miglas laikā. Skrejceļa dienvidu galā apgaismojums jau ir izbūvēts.

Projekts paredz skrejceļa virskārtas, meliorācijas un lietusūdens atvades sistēmas rekonstrukciju. Skrejceļš kalpo kopš 1974. gada, un kopš 1994. gada tas nav rekonstruēts. 2008. gadā skrejceļš tika pagarināts līdz 3200 metriem. Tāpat šajos 40 gados nolietojusies meliorācijas un lietusūdens atvades sistēma. Meliorācijas sistēma tiks izbūvēta no jauna, savukārt ūdens atvades sistēma tiks mainīta, jo galvenā ūdens plūsma, kura šobrīd atrodas zem skrejceļa tieši pa vidu, tiks novirzīta apkārt skrejceļam gar ziemeļu galu – virzienā uz Neriņas upi.

Lidlauka kapacitātes palielināšanai projekta ietvaros tiks izbūvēti divi manevrēšanas ceļi, kas ir absolūti nepieciešami. Šobrīd apkalpojam 70 000 lidmašīnu, bet pēc manevrēšanas ceļu izbūves varēsim apkalpot divreiz vairāk gaisakuģu un arī pasažieriem vairs nebūs jāgaida, kamēr lidmašīna nokļūs līdz stāvvietai – uzreiz nobremzēs un pie termināļa klāt.

Peronu rekonstrukcijas rezultātā ievērojami palielināsies gaisakuģu stāvvietu skaits tajos – otrajā peronā no 8 līdz 13, savukārt trešajā peronā no 11 līdz 22. Apvienojot četras stāvvietas, izveidosim divas lielajiem airbus. Pie katras lidmašīnas stāvvietas būs nodrošināta elektrība, degvielas padeves caurule, ūdens un kanalizācijas savākšana, tādējādi lidmašīnas apkalpos ātrāk un vienkāršāk.

Projekta ietvaros tiks nodrošināta vairāku, ar vidi saistītu aktivitāšu realizēšana.

Plānojam uzlabot atkritumu apsaimniekošanas procesu, uzbūvējot slēgtu atkritumu šķirošanas angāru. Šobrīd visus atkritumus savācam konteinerā un divreiz dienā vedam prom, bet konteinera saturam tiek klāt dzīvnieki un putni, kas lidostai ir lielākās briesmas. Slēgts angārs paaugstinās drošību.

Tāpat tiks izbūvēts angārs skrejceļa apkalpošanas tehnikas mazgāšanai. Lidlauka dienvidu un ziemeļu pusē tiks izbūvētas divas pretapledošanas apstrādes platformas. Pretapledošanas šķidrums iedarbojas 15 minūtes pēc apsmidzināšanas – ja šajā laikā lidmašīna nepaceļas, procedūra jāatkārto. Jaunā sistēma nodrošinās operativitāti – pirms lidmašīna izbrauks uz skrejceļa, to ātri apsmidzinās.

– Kad plānots uzsākt darbus?

– Nākamā gada martā. Sāksim ar lielām lietām – skrejceļa virskārtas seguma renovāciju un skrejceļa lidjoslas nostiprināšanu, jo šie darbi ir vissmagākie un laikietilpīgākie.

– Lidostas attīstības un nākotnes perspektīvu kontekstā jau pietiekami ilgi tiek runāts par jauna termināļa izbūvi. Vai arī šis jautājums ir viena no nākotnes prioritātēm?

– Joprojām gaisā virmo divas idejas – viena ir pavisam jauns termināls, ko vēlas būvēt airBaltic, otra ir mūsu ideja un pārliecība, ka jāpaplašina esošais terminālis. Esam sagatavojuši termināļa paplašināšanas plānu, iekļaujot arī to problēmu risinājumus, uz kurām norādīja airBaltic, un gatavi šo apvienoto projektu prezentēt Satiksmes ministrijai un Lielo investīciju projektu padomei. Mūsu projekts paredz Šengenas un citu valstu pasažieru plūsmas pilnīgu nodalīšanu, piestātņu ēkas paplašināšanu, lielāku un ērtāku pasažieru reģistrēšanās zonu, pavirzot uz priekšu fasādi, kā arī risinājumu problēmām ar bagāžas komplektāciju. Ņemot vērā, ka terminālis ir arī naudu pelnošs objekts, jo nosēšanās maksas un pasažieru maksas sedz tikai uzturēšanas izdevumus, savukārt līdzekļus lidostas attīstībai var iegūt, piemēram, no vietu iznomāšanas tirdzniecībai, projektā esam paredzējuši risinājumu arī šim mērķim.

Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 17.08.2011.