JaunumiJaunumi

14.08.2015 18:15

J.Lediņš: Deputāts ir kā miertiesnesis starp iedzīvotāju interesēm

Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās Jūrmalā Latvijas Zaļās partijas nodaļa kopīgi ar Zemnieku savienības pārstāvjiem sagādāja pamatīgu pārsteigumu Latvijas vienīgajā kūrortpilsētā – pirmo reizi šajā pilsētā viena saraksta pārstāvji svinēja pārliecinošu uzvaru, iegūstot domē septiņas no piecpadsmit vietām.Pagājuši divi gadi, un par to, kas šajā laikā ir mainījies, un nedaudz arī pašam par sevi pastāstīt lūdzām Latvijas Zaļās partijas Jūrmalas nodaļas vadītāju, domes deputātu Jāni Lediņu.

Lai dzīve Jūrmalā būtu aizvien labāka

Jānis nav dzimis Jūrmalā, bet šeit dzīvo jau no 1975. gada. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai šo pilsētu būtu iepazinis krustām šķērsām un būtu vēlme, lai dzīve šeit būtu aizvien labāka. Pēdējos septiņus gadus Jūrmalā ir arī viņa darbavieta. Taču arī iepriekš Jūrmala viņam nebija tikai “guļamrajons”, jo viss brīvais laiks tika pavadīts un izklaides notika lielākoties šeit.

Sākotnēji Jūrmalā Jāņa darbs bija saistīts ar atkritumu apsaimniekošanas jomu un ielu un pludmales tīrības nodrošināšanu, tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka tagad, būdams domes deputāts, viņš atbild par transporta un komunālās saimniecības jautājumiem.

Jautāts, vai tagad ir cits skats uz šīs jomas problēmām, Jānis teic, ka pa lielam nē – risināmās problēmas lielākoties ir tādas pašas, un tās tiek mēģinātas sakārtot, piesaistot arī Eiropas naudu. “Varbūt iepriekš es šīs problēmas vairāk redzēju tikai kā uzņēmējs - no otras puses. Piemēram, kas ir lieks, ko vajadzētu vairāk (sevišķi tas saistīts ar ielu asfaltēšanu – lai tās būtu līdzenas un var normāli tīrīt, nevis ir grubuļainas). Pašvaldībā darbs tomēr ir pilnīgi citādāks. Tā birokrātiskā ķēde pašvaldības darbā ir daudz garāka nekā privātajā uzņēmumā – visas tās saskaņošanas un vēl nezin kas.

Privātajās struktūrās direktors pasaka, un visi domā, kā labāk un ātrāk to izpildīt. Šeit ir vajadzīgi visādi saskaņojumi. Līdz ar to darba periods ievelkas daudz garāks. Taču, ja privātā struktūrā vairāk skaties uz peļņas faktoru - lai vairāk būtu nopelnīts, tad domē ir ļoti daudz jautājumu, kas vairāk ir sociāli, kur par peļņu nedrīkst domāt,” par domē pavadītajā laikā pieredzēto pauž nodaļas vadītājs. Jānis gan arī atzīst, ka divi gadi pašvaldības darbā ir ļoti īss laika periods, jo šajā laikā tikai pilnībā var sākt apjaust visas pašvaldības darba specifiskās nianses: “Pirmais gads vairāk pagāja brīnoties, kāpēc tas ir tā, nevis citādāk. Otrajā gadā vēl ir daudz jāstrādā ar tiem jautājumiem un uzdevumiem, kurus risināt bija iesākuši iepriekšējā sasaukuma deputāti.

Ir jāatrod budžetā līdzekļi daudzu iepriekš uzsāktu objektu pabeigšanai, neskatoties uz to, ka tie varbūt nav tavu prioritāšu sarakstā. Tāpat visa šī garā dokumentu kārtošana – daudzu mums svarīgu objektu realizācija sāksies tikai nākamgad, nākamā gada otrajā pusē. Līdz ar to, vai 2017. gadā vai vismaz līdz nākamajām vēlēšanām paspēsim šos objektus uzbūvēt, vēl ir jautājums. Var jau cerēt, ka nākamajā sasaukumā šos objektus turpinās realizēt, taču 100% pārliecības par to nav. Tāpēc jācenšas visu izdarīt pašiem.”

Jautāts, vai tad nedomā domes darbu turpināt arī pēc diviem, trim gadiem, Jānis ir pragmatisks – neviens mēs neesam neaizvietojams.

Jūrmalas domē sadarbojas visu partiju pārstāvji

Neskatoties uz to, ka ZZS saraksts ir pārliecinoši lielākais politiskais spēks Jūrmalas domē, darbs tajā norit cieši sadarbojoties ar pilnīgi visu ievēlēto partiju pārstāvjiem – gan ar “Vienotības” Ivetu Blauu un Juri Visocki, gan ar “Saskaņas centra” deputātiem un citiem. Par to var pārliecināties, paskatoties kaut vai uz domes balsojumiem – lielākoties “par” lēmumiem balso 13 – 14 deputāti, un tikai atsevišķas personas atsevišķās reizēs pauž pretēju viedokli. “Tas tikai pierāda, ka runāt par kaut kādu pozīciju un opozīciju Jūrmalas domē nevar. Jā, ZZS ir septiņi deputāti, bet mēs tikai veidojam stabilu kodolu, lai kopīgi varētu strādāt visi. Mums nenotiek tā, ka kādas deputātu iniciatīvas tiek noraidītas tikai tāpēc, ka viņš nav no ZZS,” politiskajās aizkulisēs ielūkoties ļauj Jānis.

Un ko darīt visiem ir gana daudz – problēmu pietiek, būtu tik vairāk naudas… “Vienmēr ir jāatrod tas vidusceļš starp budžeta iespējām, naudu, kas ir, un to, ko vajag darīt vissteidzamāk. Protams, vienmēr būs ļaudis, kuri teiks, ka visvairāk nepieciešams ielikt komunālajos – izvilkt ūdeņus, noasfaltēt ceļus utt., bet tam ir jābūt līdzsvarā ar citām lietām.

Nauda ir nepieciešama kultūrai, sportam, izglītībai. Līdz ar to deputāts ir tāds kā miertiesnesis, kurš mēģina atrast balansu starp visām šīm sociālajām grupām un vajadzībām,” pauž Jānis. Pats arī atzīst, ka nevar nostāties vienas grupas pusē, jo labi saprot, ka visiem nepieciešams finansiāls atbalsts – gan maznodrošinātajiem sociālajos pabalstos, gan izglītībai: Jūrmala ir gara, izstiepta pilsēta, un tāpēc skolnieku trūkuma dēļ nevar slēgt skolu pilsētas vienā malā un likt braukt bērniem uz pilsētas otrā galā esošo skolu. “Tā pati skolnieku ēdināšana.

Mēs nolēmām, ka bezmaksas pusdienas ir visiem bērniem. Sākumā mums teica, ka vidusskolniekiem skolā nepatīk ēst, ka tā ir naudas izmešana… Pierādījās, ka jā, - kamēr bija jāēd par naudu, tikmēr viņi skolā neēda, tagad, kad tas ir par brīvu, visi ēd. Tagad mēs vismaz zinām, ka vienreiz dienā viņš tiešām ir normāli ieturējis siltu, veselīgu ēdienreizi. Agrāk, tā vien šķiet, tika tikai meklētas atrunas, kāpēc bērni nepaēd pusdienas skolā – ēēē, tur ir negaršīgi un tādā garā, domāja kā tik netērēt to naudu par pusdienām. Tagad, kad tās ir par brīvu – viss garšo un viss ir kārtībā,” ar smaidu atzīst deputāts.

Balanss starp vides aizsardzību un pilsētas attīstību

Otrs jautājumu bloks, kurā nepieciešams rast balansu, ir vides aizsardzības un pilsētas attīstības jautājumu mijiedarbība. “Nevar lēkt no viena grāvja otrā – nedrīkst domāt tikai par attīstību, visu noasfaltējot un nobruģējot, un tai pašā laikā ir arī jāatceras, ka pilsētā dzīvo cilvēki un visu nevar pakļaut biotopu saglabāšanas nosacījumiem. Šeit ir jāatrod līdzsvaru. Kā piemērs – augstsprieguma līnijas izbūve caur Ķemeru Nacionālo parku, Natura 2000 teritorijām dabu var ietekmēt ļoti negatīvi un neatgriezeniski, tāpēc mēs, Jūrmalas dome, pret šo ieceri esam iestājušies strikti.

Savukārt, ja šo trasi būvētu apkārt dabas lieguma teritorijām, būtu jāizcērt meži… Bet tad ir jādomā, kas ir videi draudzīgāk – izcirst mežu dabas liegumā, sagandēt ar smago tehniku ārkārtīgi trauslo purva biotopu, pakļaut riskam ārstniecisko minerālūdeņu ieguvi, vai cirst mežu blakus teritorijās, kuras agri vai vēlu tāpat tiks izcirstas. Cik man zināms, tad Latvijā neaizsargājamajās teritorijās neviens nepieļaus mežu novecošanu un kokmateriālu pazaudēšanu. Tā tāda muļķīga bļaušana, ka tur tas mežs ir jāizcērt nedaudz vairāk. Bet valdība, izskatās, to kaut kādu iemeslu dēļ nevēlas saprast,” strikts ir Jūrmalas zaļo līderis.

Šobrīd domē aktuālākais - izglītība un labklājība

Kā otra aktuālākā vides tēma Jūrmalā ir centralizētu ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūve. Līdz šim Jūrmalā jau pieminēto ģeogrāfisko iemeslu dēļ, daudzas jo daudzas mājsaimniecības ūdeni ieguva no lokālajām akām, bet kanalizāciju novadīja privātajās nosēdakās. Kādas nu katram tās bija un ir… Visas  nepārbaudīsi, bet cilvēki tikmēr, iespējams, ne tikai piecūkā dabu, bet arī paši uzturā lieto veselībai bīstamu ūdeni. “Tagad, izbūvējot centralizētos tīklus gandrīz visā pilsētas teritorijā, izkristalizējas nākamā problēma – daudziem nav līdzekļu, lai izbūvētu pievadus. Tagad gan cilvēku, gan vides dēļ ir jāizdomā mehānisms, kā palīdzēt maznodrošinātajiem izbūvēt šos pieslēgumu pie centralizētajiem tīkliem. Ja ar nākamo gadu, līdz ar likuma izmaiņām, pašvaldība drīkstēs sniegt palīdzību, tad budžetā būs jāparedz, cik mēs katru gadu varam atvēlēt šo pieslēgumu izbūvei vai vismaz daļējai finansēšanai. Te jāatceras – atvēlot līdzekļus šim jautājuma, kādam citam – vai tas būs sports vai kultūra – atkal nāksies samazināt,” pauž Jānis, piebilstot, ka šobrīd domē aktuālākais tomēr ir izglītība un labklājība, un tad viss pārējais.

Kā viens no šādiem prioritāriem jautājumiem ir arī Ķemeri, kur nākamajos gados paredzēts ieguldīt desmit miljonu eiro infrastruktūras sakārtošanā, parka labiekārtošanā, ūdenstorņa rekonstrukcijā par tūristiem domāta objekta pārveidi. “Sadarbībā ar Ķemeru sanatorijas investoru šī pilsētas daļa nekādi vairs netiks atstāta tādā kā pabērna lomā – plāni un atvēlētie līdzekļi ir lieli,” stāsta Jānis.
Protams, arī pārējā pilsētā tiks domāts par ielu asfaltēšanu, lai, kā saka, vismaz cauri Jūrmalai var izbraukt bez kratīšanās un zobu dauzīšanas.

Lieli darbi šobrīd notiek arī sporta infrastruktūras uzlabošanā – drīz tiks pabeigta sporta halle Kauguros, rit darbs pie Lielupes sporta internātskolas ar atbilstošu sporta infrastruktūru izveidošanas.

Jūrmala kā kūrorts, kur ērti dzīvot

Vēl viens bloks ir kultūra – tikko uzbūvētajai Mākslas skolai sekos Mūzikas vidusskola, jauna centrālās bibliotēkas ēka. “Protams, ir jādomā arī par Dzintaru koncertzāles Lielās zāles rekonstrukciju. Mazā zāle ir atjaunota perfekti, atbilstošā līmenī ir jāpaceļ arī Lielā zāle,” lielos nākotnes objektus ieskicē Jānis un pamato: “Mēs esam mainījuši domes darba stilu – ja kaut ko cenšamies darīt, kaut ko atbalstīt, tad tam ir jābūt augstākajā līmenī. Ķirsis (Dzintaru koncertzāles vadītājs) kultūras jomā latiņu ir pacēlis ļoti augstu – ja viņš ko organizē, tad tie ir tiešām labi pasākumi. Jā, tie varbūt nav paši lētākie, bet tie tomēr ir pakāpi augstāki nekā agrāk organizētie.”

Jūrmalu nākotnē Jānis Lediņš viennozīmīgi redz kā attīstītu kūrortu, kurā ir patīkami un ērti ne tikai atpūsties, bet arī dzīvot. Lai to ātrāk īstenotu, šobrīd notiek aktīvs darbs ar valdības pārstāvjiem, lai realizētu projektu, kas paredz Jūrmalai piešķirt speciālās ekonomiskās zonas statusu medicīnisko un kūrortpakalpojumu jomā: “Tam piekrīt gan veselības ministrs Belēvičs, gan ir ieinteresēta Tirdzniecības un rūpniecības kamera un citi. Cik tas ātri realizēsies… To gan pagaidām grūti prognozēt. Jāstrādā!”

Autors: Jānis Vilnītis