JaunumiJaunumi

24.05.2012 13:14

Kodolaritmētika. Kurš un kā maksā par kodolenerģijas ražošanu?

Pēc Starptautiskās atomenerģijas aģentūras datiem, patlaban pasaulē darbojas 436 atomelektrostacijas (AES), kas kopumā saražo 14% pasaules patērētās elektroenerģijas. Pēdējo gadu laikā ekspluatācijā ir nodoti deviņi jauni kodolreaktori - Ķīnā, Dienvidkorejā, Indijā un Krievijā. Bet 62 reaktori tiek plānoti. To skaitā - vairāki Latvijas tiešā tuvumā. Krievija ir ielikusi pamatus kodolreaktoram Kaļiņingradā. Tāpat AES plāno būvēt arī lietuvieši, poļi un baltkrievi.

Taču ir arī valstis, kas dažādu ekoloģisku, ekonomisku un politisku apsvērumu dēļ atsakās no atomenerģijas. Pēc Fukušimas kodolavārijas Japāna 2012.gada 6.maijā slēdza savu pēdējo no 54 valstī esošajiem kodolreaktoriem. Vairākums japāņu cer, ka viņu valsts beidzot ir kļuvusi kodolbrīva. Arī pašlaik radiācijas līmenis Japānā ir tik augsts, ka ap staciju vairāku desmitu kilometru attālumā ir izveidota cilvēkiem slēgta zona. Vairāki kodolreaktori pēdējos gados ir arī slēgti Vācijā un Lielbritānijā.

Latvija līdz šim ir bijusi kodolbrīva valsts, ja neskaita, ka mēs iepērkam elektroenerģiju no Krievijas, kas tās ieguvē izmanto arī kodolreaktorus. Taču tagad Latvijas valdība un uzņēmums "Latvenergo" turpina izvērtēt mūsu valsts iesaistīšanos AES būvniecībā Lietuvā sadarbībā tieši ar Japānas uzņēmumu.

Sabiedrība diemžēl netiek informēta ne par projekta ekonomisko pusi, ne, piemēram, izlietotās kodoldegvielas uzglabāšanu, drošību dzeramajam ūdenim, kā arī izmaksām un paredzēto dzīves laiku kodolatkritumu drošai glabāšanai.

Kādu slodzi videi rada atomenerģija?

Lai arī ir cilvēki, kas kodolenerģiju uzskata par videi draudzīgu energoresursu, dažādos kodolenerģijas ieguves posmos ir vērojamas būtiskas vides slodzes. Urāns, līdzīgi kā nafta, ir neatjaunojamais dabas resurss. Tas tiek iegūts no dabas dzīlēm raktuvēs, piesārņojot apkārtējo vidi ar radioaktīvajiem putekļiem vairāku simtu kilometru rādiusā. Urāna ieguves procesā rodas lieli atkritumu apjomi. Urāns no iežiem tiek "izskalots", izmantojot sērskābi. Izskalotie ieži pēc to apstrādes vēl joprojām satur daudz radioaktīvā materiāla, piemēram, toriju-230 un rādiju-226 un 10% urāna. Bez tam urāna izskalošanas atkritumi satur arī smagos metālus un izskalošanas procesā izmantotās ķimikālijas.

Tālāk urāns tiek bagātināts, tādejādi iegūstot kodoldegvielu. Šā procesa rezultātā rodas arī vājinātais (angļu val. - deplated) urāns, kas būtu jānoglabā pazemes glabātuvēs. Taču noglabāšanas augsto izmaksu un piemērotu vietu trūkuma dēļ liela daļa vājinātā urāna glabājas pagaidu glabātuvēs. Tā, piemēram, ASV pēdējo 50 gadu laikā šādās pagaidu glabātuvēs ir jau uzkrājušies 500 tūkstoši tonnu vājinātā urāna, bet Lielbritānijā - 30 tūkstoši tonnu.

Pilnu rakstu lasiet žurnālā " Ir"