Par Latvijas tautas un dabas dzīvotspēju Latvijā!

Jaunumi

30.08.2011 00:00

Latvijas Avīzes saruna ar Arni Luhsi

Edvīns Kamoliņš, Gaisa vārtu saimniecība
Latvijas Avīze, 30.08.2011.

Pērn decembra vidū Satiksmes ministrija apstiprināja jaunu lidostas "Rīga" valdi, tās priekšsēdētāja amatā ieceļot Arni Luhsi. Ar viņu sarunājas Viesturs Serdāns un Edvīns Kamoliņš.

– Kāda ir jūsu pārvaldītā saimniecība?

– Lidosta ir kā maza pilsēta ar infrastruktūru, tehniku, cilvēkiem... Katru dienu jārisina konkrēti saimnieciski jautājumi, kas nodrošina apmēram 1000 strādājošo un 3000 apkalpojošā nozarē (kafejnīcas, veikali, biroji utt.) nodarbināto darboties spēju. Cauri Rīgas gaisa vārtiem šā gada septiņos mēnešos devās jau trīs miljoni pasažieru. Pagājušajā gadā – 4,6 miljoni. Esam sasnieguši jaunu dienas rekordu – apkalpoti 20 225 pasažieri.

– Pateicoties kam?

– Vasara, atvaļinājumu laiks, aizpildās brīvās vietas lidmašīnās. Tiesa, septiņos mēnešos par 4000 pieauga apkalpoto lidmašīnu skaits, kopā 43 000 gaisa kuģu. Pērn uzņēmumam bija 3,5 miljonu latu zaudējumi, bet, sakārtojot saimniecisko darbību, šogad piecos mēnešos iegūta 1,8 miljonu latu peļņa. Katrs pasažieris nodokļu veidā lidostā atstāj vidēji 5 eiro, apmeklējot kafejnīcas un veikalus – 10 – 15 eiro.

– Kā ar savulaik izskanējušiem grandiozajiem plāniem apkalpot pat 20 miljonus ceļotāju gadā?

– Pirms manis četrus gadus lidostas pārvaldē tika zīmēti lieli plāni un domāts par 22 miljoniem pasažieru gadā, bija vairāki lidostas termināļu attīstības plāni – cits citu izslēdzoši. Kam tie lielie plāni, ja cilvēki ērti netiek uz lidmašīnām. Tagad četros mēnešos esam ierīkojuši četras papildu izejas iekāpšanai gaisa kuģos, kas pasažieru plūsmu padara ērtāku. Ir labi sapņot, bet kādam jāīsteno tas dzīvē.
Mūsu prognoze – 20 miljoni cilvēku Rīgai ir krietni par daudz, bet līdz 7 miljoniem pasažieru ļoti droši var aiziet tuvāko piecu gadu laikā. Ja ļoti paveicas – var sasniegt 12 miljonus, ja notiek brīnums un ķīnieši sāks lidot caur Rīgu uz Eiropu vai kazahi – uz Ameriku. Kā tagad visi uzbeki lido caur Rīgu uz Ņujorku. Viņiem nav citas iespējas. Japāņi izmēģinājuši mūsu gaisa ostu, bet viņiem kaut kas nepatika, tie gan bija tūristi, ne tranzītpasažieri.

Tagad mums ir divi miljoni tranzītpasažieru un trīs miljoni savējo. Pēc citu valstu pieredzes un teorētiski vēl varam izaugt par trim miljoniem savējo. Tālāk mēs netiekam, vairāk var izdarīt tikai "Air Baltic" vai līdzīgs pārvadātājs ar tranzītu. Šobrīd "Air Baltic" nodrošina 1,9 miljonus tranzītpasažieru gadā. Viņi, piemēram, lido no Baku uz Briseli vai Vāciju caur Rīgu, kur caurmērā uzturas dažas stundas, padzer kafiju, pat neiziet no lidostas. Un uz to arī lidostas izaugsme ir tendēta. Mums ir divi tranzītpasažieru pārvadātāji – "Air Baltic" un, kas netipiski, "Uzbekistānas aviolīnijas" ar 3000 pasažieru mēnesī caur Rīgu uz Ameriku.

Neviena cita aviokompānija, kas nebūs nacionāla, Latvijā tranzītu netaisīs. Ar tranzītpārvadājumiem nodarbosies tikai nacionālā kompānija. Zemo cenu aviokompānijas arī tranzītu netaisa. Pat kategoriski atsakās.

Piemēram, Tallinas lidostā gadā apkalpo nepilnus divus miljonus cilvēku. Bet "Air Baltic" tranzītā apkalpo vairāk nekā visa Tallina kopā. Lielas lidostas attīstība nav iedomājama bez sava nacionālā aviopārvadātāja. Pēc manas saprašanas, ja nebūs "Air Baltic", nebūs Rīgas lidostā 10 miljoni pasažieru apgrozījuma. Tāpēc lidostas vadība no savas puses darīs visu, lai "Air Baltic" mums būtu.