JaunumiJaunumi

18.09.2012 12:54

"Liec upē akmeni" un glāb Latvijas upes!

Vai zināji, ka ieliekot akmeņus seklā upē var veicināt to straujteci un tā tiek pasargāta no aizaugšanas? Tik vienkārša, bet vienlaikus zinātniski pārbaudīta ideja radās vides zinātniekam un hidrologam Andrim Urtānam, kas kopā ar "MANGAĻI dabas fondu" un sabiedrisko attiecību aģentūru "Repute" īsteno projektu "Liec upē akmeni".

A.Urtānam izdevies pierādīt, ka mazo upju un strautiņu tīrību un zemūdens dzīvnieku un augu valsts bioloģisko daudzveidību var nodrošināt, izvietojot noteiktā kārtībā akmeņus upēs, tādā veidā radot straujteces, kas veicina papildus skābekli un palielina upju pašattīrīšanās spējas. Tas ir arī mehānisms, kā cilvēks, uzlabojot upju dabiskās funkcijas, spēj palīdzēt upēm pašattīrīties, saglabāt to dzidrumu un nodrošināt tajās lielāku bioloģisko daudzveidību. Pasaulē šī stratēģija jau atzīta par izcilu inovāciju projektu.

Ģeniālā ideja ir tik vienkārša, ka to var realizēt ikviens savā piemājas upītē un strautā vai rīkot pašvaldības līmenī, tikai jāapgūst metode un jāsarīko jautra talka.

To apgūšanai "MANGAĻI dabas fonds" rīkoja vairākus pasākumus dažādos reģionos, apmācot arvien jaunus vēstnešus, kas tālāk metodi izmanto pašu spēkiem un nodod citiem. Jāmin, ka šis projekts ļoti ieinteresēja tieši pašvaldības.

Pirmais akmeņu likšanas pasākums norisinājās netālu no Rīgas Ķivuļurgā. Klātesot vides aktīvistiem, ministriju un valsts institūciju pārstāvjiem, skolēniem un citiem, upes straujteces palielināšanai ar vajadzīgo precizitāti un kopā ar A.Urtānu tika ielikti vairāk nekā 100 vidēji lieli akmeņi.

Projekts kopumā guva plašu mediju atsaucību TV, radio, nacionālajā un reģionālajā presē un kalpoja par paraugstundu, kā ar vienkāršu ideju, bez speciālas tehnikas var palīdzēt dabai.

Nākamais pasākums notika Jelgavas novadā Vircavas upē 100 metru posmā, kurā A.Urtāna vadībā aktīvi piedalījās un metodi apguva dažādu apkārtējo novadu pārstāvji, vides aktīvisti un iedzīvotāji, kas tālāk jau pašu spēkiem veica citu upju attīrīšanu, piemēram, Svētes upē.

Kopumā Latvijas teritorijā ir vairāk nekā 12 000 upes un strauti. Ne visas upes ir jāattīra, tādēļ vides eksperti arī izveidojuši Latvijas upju tīrības karti. Latvijas upju tīrības kartē ir septiņas saprobitātes jeb dzidruma pakāpes, kas iedala upes un to posmus attiecīgi pēc novērtētās tīrības pakāpes. Izrādās visdzidrākās upes ir Madonas, Pļaviņu un Alūksnes pusēs ir Akaviņa (Alūksne), Arona (Madona), kā arī Savīte (Pļaviņas). Turpretim visvairāk būtu nepieciešams uzlabot upju tīrības pakāpi un veidot to straujteces tieši Rēzeknes, Balvu un Viļakas reģionos – atsevišķos Rēzeknes, Balupes un Kiras upju posmos.

Mums kopā ir vēl daudz, ko darīt upju tīrībai!