JaunumiJaunumi

01.12.2017 21:20

LZP valde aicina savus ministrus un zaļos Saeimas deputātus iestāties pret grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā.

29. novembra valdes sēdē LZP valdes locekļi ieņēma stingru nostāju gaidāmo mežu ciršanas grozījumu lietā, aicinot ministriem Raimondam Bergmanim un Andai Čakšai, kā arī zaļajiem Saeimas deputātiem iestāties pret virzītajiem MK grozījumiem par koku ciršanu mežā.  Vienlaikus Latvijas Zaļā partija aicina Zemkopības ministriju veikt neatkarīgu ietekmes uz vidi novērtējumu un sociālekonomisko grozījumu analīzi rodot sabalansētu risinājumu starp plānotās mežu apsaimniekošanas un vides aizsardzības mērķiem.

Balstoties uz LZP programmiskajiem mērķiem, kā arī LZP 28. kongresa, kas notika 2017.gada 1.aprīlī, pieņemto un 2017.gada 15.maijā apstiprināto rezolūciju par Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, LZP valde atbalsta šādus vides NVO iebildumus pret pašreizējo Grozījumu redakciju:

  • Grozījumiem nav veikts pietiekams un neatkarīgs ietekmes uz vidi novērtējums;
  • Grozījumi neņem vērā plašākas sabiedriskās intereses – it īpaši jūras piekrastes aizsargjoslas mežu ieguldījumu sabiedrības veselībā, tūrisma attīstībā, rekreācijā, to nozīmi ogu un sēņu ieguvē;
  • Tie ir pretrunā ar Latvijas Meža politiku un ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem;
  • Tie ir pretrunā ar 2015. gadā valdības apstiprinātajām “Meža un saistīto nozaru pamatnostādnēm 2015-2020. gadam”, kurās nav paredzēta nepieciešamība samazināt koku ciršanas caurmēru, līdz ar to nav veikts šāda scenārija stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums;
  • Tie ir pretrunā arī ar Meža likumu, jo paredz būtiski samazināt koku ciršanas vecumu trīs izplatītākajām koku sugām, kam tas ir noteikts likumā;
  • Grozījumi izraisīs vēl straujāku kailciršu platību pieaugumu, kas vēl vairāk pasliktinās Latvijas iespējas izpildīt ES klimata politikas mērķus, jo Latvijas meži pārāk intensīvās izciršanas dēļ jau tagad kļūst par oglekļa emisijas avotu, nevis piesaistītāju un uzkrājēju;
  • Pēc mežu fragmentācijas (ar mežu neapklātās meža zemju platības īpatsvara) Latvija jau vairāk kā 10 gadus ir vienā no pirmajām vietām Eiropā, un Grozījumi mežu fragmentāciju palielinās;
  • Kopš neatkarības atjaunošanas būtiski samazinājusies bioloģiskā daudzveidība mežos gan īpaši aizsargājamu meža biotopu (dzīvotņu) platības, gan veselas virknes sugu sastopamība. 
  • Grozījumi ir pretrunā ar nepieciešamību apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos mežos līdz 2020. gadam, ko Latvija kopā ar citām ES valstīm ir apņēmusies saistībā ar Bioloģiskās daudzveidības konvencijas dalībvalstu samita lēmumiem.
  • Grozījumi neatgriezeniski ietekmēs mežu ekosistēmas - mūsu meži vairs nekad nebūs tādi, kādi tie ir tagad.

2017.gada 22. novembrī, Zemkopības ministrija nosūtīja piecu dienu saskaņošanai pēc starpministriju sanāksmes precizēto Ministru kabineta noteikumu projektu Grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par koku ciršanu mežā" (turpmāk tekstā Grozījumu). Pēc būtības tas nozīmē, ka Grozījumi vairs netiks apspriesti darba grupās, bet tiks virzīti izskatīšanai Ministru Kabinetā. Grozījumi paredz atļaut kailcirtes priežu audzēs piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, kā arī samazināt cērtamo koku caurmēru visā valstī priežu, egļu un bērzu audzēs, kas nozīmē, ka būs iespējams cirst tievākus un jaunākus kokus.

Latvijas Vides organizācijas kopš 2017.gada pavasara aktīvi piedalījušās Grozījumu apspriešanā, iesniegušas un pamatojušas iebildumus, un aicinājušas Grozījumu virzītājus pamatīgi izvērtēt nozīmīgās noteikumu maiņas ietekmi uz vidi, kā arī izmaiņu sociālo ietekmi. Lai arī ir notikušas vairāk kā 20 sanāksmes, vides NVO pārstāvji uzskata, ka kompleksa diskusija par integrētu mežu apsaimniekošanu ilgtermiņā nav tikusi realizēta.

Grozījumu gala versijā iebildumi un dabas intereses kompensējošie pasākumi tikpat kā nemaz nav ņemti vērā, un minimālās izmaiņas, kas tajos ieviestas, noteikti nelīdzsvaro to, kādu ietekmi uz vidi radīs Grozījumi.