JaunumiJaunumi

03.12.2013 15:31

Nāvīgais Raundaps

Februāra beigās respektablā zinātniskajā žurnālā «Toxicology» tika publicēts pētījums par glifosātu saturošo herbicīdu toksisko iedarbību uz cilvēka šūnām. Turklāt franču zinātnieki atklājuši, ka glifosāts nav vienīgā toksiskā viela, kas atrodama glifosātu saturošo herbicīdu sastāvā. Tie satur arī palīgvielu, sauktu par POE-15, kas ir vēl kaitīgāka nekā pats glifosāts. Šīs palīgvielas klātbūtne parasti nav norādīta uz marķējuma, jo pilns herbicīdu sastāva uzskaitījums tiek uzskatīts par konfidenciālu informāciju. Tieši palīgviela POE-15 ir tā, kas veicina šūnas apvalka caurlaidību, ļaujot glifosātam labāk iefiltrēties jebkurā dzīvā šūnā. Kāpēc šis atklājums ir tik nozīmīgs? Tāpēc, ka tas pierāda herbicīdu kaitīgumu cilvēka veselībai, turklāt apliecina, ka pašlaik pastāvošās novērtēšanas metodes un procedūras, lai saņemtu atļauju jauna herbicīda laišanai apritē, ir neatbilstošas. Līdz šim glifosātu saturošo herbicīdu lietošanas atļaujas tika izsniegtas, pamatojoties vienīgi uz galvenās herbicīda sastāvdaļas ‒ glifosāta ‒ īstermiņa un ilgtermiņa ietekmes novērtējumu, bet nav veikts glifosāta un tam pievienoto palīgvielu ietekmes novērtējums. Pētījuma autori secina, ka, tā kā palīgvielas pastiprina glifosāta iedarbību, tad šobrīd noteiktais maksimāli pieļaujamais glifosāta atlieku daudzums dabā, dzīvnieku barībā un pārtikā ir kļūdains un to nepieciešams pārskatīt.

Pirms kāda laika franču zinātnieki sacēla skandālu ar pētījumu par raundapa* un tam tolerantas ģenētiski modificētas kukurūzas ilgtermiņa toksicitāti, metot ēnu uz atbildīgo iestāžu pielietotajām metodēm un procedūrām atļauju piešķiršanai. Šajā pētījumā pirmo reizi tika vērtēta ģenētiski modificētas kukurūzas un raundapa ilgtermiņa ietekme uz žurku veselību. Līdz šim veiktie eksperimenti ar žurkām netika veikti ilgāk par 90 dienām, taču šis pētījums norisinājās divus gadus. Tā ietvaros atsevišķas žurku grupas tika barotas ar ģenētiski modificētu kukurūzu, citas saņēma parastu barību, taču tika dzirdītas ar ūdeni, kurām dažādās devās pievienots raundaps. Pētījumā tika noskaidrots, ka to žurku grupās, kas tika barotas ar ģenētiski modificētu kukurūzu, un grupās, kas saņēma ar raundapu «bagātinātu» ūdeni, tika novērota daudz lielāka mirstība, un 2‒3 reizes biežāk tām attīstījās audzēji. Mātītes visvairāk slimoja ar krūšu dziedzeru audzējiem, turklāt audzēji veidojās pat to grupu žurkām, kuru ūdenim tika pievienots raundaps visniecīgākajās devās. Kopumā pētījuma rezultāti pārsteidz ar to, ka, lai gan raundapa piejaukums ūdenim nevienā no izmēģinājuma grupām nepārsniedza maksimāli pieļaujamo glifosāta atlieku daudzumu dzeramajā ūdenī un barībā, audzēju un mirstības gadījumu, kā arī aknu un nieru bojājumu skaits bija ļoti augsts.

Glifosātu atliekas ir visur

Pašlaik glifosātu saturošie herbicīdi ir visplašāk lietotie pasaulē, un šo ķimikāliju atliekas sastopamas gan augsnē, gan ūdeņos, gan dzīvnieku barībā, gan mūsu pārtikā. Dānijā veiktajā gruntsūdeņu monitoringā glifosāts atrasts ūdens paraugos, kas ņemti pat 60 m dziļumā. Francijā konstatēts, ka 3/4 upju ūdeņos ir atrodams glifosāts. 2011. gadā Leipcigas Universitāte Vācijā veica urīna testus Berlīnes iedzīvotājiem, kuriem ar lauksaimniecību nebija tieša sakara, un viņu urīnā tika atrasti no 0,5 līdz 2 ng/ml glifosātu, kas 5‒20 reizes pārsniedz limitus, kas noteikti dzeramajam ūdenim! Sevišķi daudz glifosāta atlieku sastopams sojā ‒ pat līdz 17 mg/kg. Turklāt 1997. gadā glifosāta maksimāli pieļautais daudzums sojā tika palielināts par 200 reizēm!  Izskatās, ka ķimikāliju daudzums produktos tiek noteikts nevis izvērtējot to no drošības viedokļa, bet gan pieskaņots reāli sastopamajam atlieku daudzumam un lai netraucētu globālistu biznesu.

Pasaulē glifosātu saturošie herbicīdi visvairāk tiek lietoti pret tiem izturīgu ģenētiski modificētu augu audzēšanai, proti, sojai, kukurūzai, kokvilnai, cukurbietēm, rapsim un lucernai. Eiropā vēl neaudzē pret raundapu izturīgus ģenētiski modificētus kultūraugus, taču arī pie mums herbicīdi tiek lietoti cīņā ar nezālēm un pirms ražas novākšanas kultūraugu žāvēšanai. Turklāt glifosātu saturošos herbicīdus lieto ne vien lauksaimniecībā, bet arī sadzīvē: to smidzina uz sliežu ceļiem, uz bruģētiem celiņiem un ceļmalām pilsētās, kā arī skolu un bērnudārzos pagalmos, to var brīvi nopirkt saimniecības preču veikalos un lietot mazdārziņos.

Glifosāts tika izgudrots 1950. gadā Šveicē. 1976. gadā «Monsanto», pasaulē lielākā sēklu un ģenētiski modificēto organismu ražotāja, to patentēja un laida apgrozībā ar nosaukumu «Roundup» un ražoja viena pati līdz 2000. gadam. Tagad šo indi ražo arī «Syngenta», «Bayer», «Nufarm» un «Dow AgroSciences». Visi raundapa ražotāji apgalvo, ka šis herbicīds nav toksisks ne cilvēkiem, ne dzīvniekiem, jo glifosāts iedarbojas uz enzīmu EPSPS, kas ir sastopams tikai augos, sēnēs un baktērijās.

Pētījumi par glifosātu ietekmi uz cilvēku veselību

Lai arī līdz šim veikto pētījumu par glifosāta iedarbību uz vidi, dzīvniekiem un dzīvniekiem rezultāti ir bijuši pārsvarā labvēlīgi herbicīdu ražotājiem, alternatīvi pētījumi jau iepriekš norādījuši uz glifosātu saturošo herbicīdu toksiskumu, taču pievērsuši vien vides un patērētāju aizsardzības organizāciju uzmanību. Lauksaimniekiem ērtāk izlikties, ka raundaps ir absolūti nekaitīgs. Tomēr, pētot raundapa ietekmi uz cilvēka šūnām, konstatēts, ka šis herbicīds izraisa endokrīnās sistēmas traucējumus, tas ir toksisks aknu šūnām un bojā DNA. Glifosāts traucē hormonu un enzīmu darbību, kavē augļa attīstību un izrausa iedzimtus defektus. Zinātnieki, testējot glifosāta iedarbību uz vardēm un vistām, kuru mazuļu embriji ir ļoti līdzīgi cilvēku embrijiem, ir atklājuši, ka glifosāts izraisa kroplības mazuļu embrijos.

Dienvidamerikas bēdīgā pieredze

Tādās valstīs kā Argentīna un Paragvaja, kur izplatīta pret raundapu izturīgas ģenētiski modificētas sojas audzēšana, šis herbicīds uz laukiem tiek izsmidzināts no gaisa ar lidmašīnām. Epidemioloģiskajos pētījumos Paragvajā konstatēts, ka grūtnieces, kas tikušas pakļautas herbicīdu iedarbībai, dzemdēja bērnus ar iedzimtiem defektiem, it īpaši ar samazinātu galvu, smadzeņu daļas iztrūkumu un galvaskausa deformācijām. Leonesā (pilsēta Argentīnā), kas atrodas apgabalā, kur intensīvi tiek audzēta pret raundapu izturīga soja un rīsi, no 2000. līdz 2009. gadam bērnu saslimstība ar vēzi ir trīskāršojusies. Turklāt visā Čako provincē, kur atrodas arī Leonesa, četras reizes palielinājies iedzimtu kroplību skaits. Ontario provincē Kanādā zemnieku ģimenēs, kuras lieto dažādus pesticīdus, to skaitā glifosātu saturošus herbicīdus, tika novērots palielināts priekšlaicīgu dzemdību un spontāno abortu skaits. Tepat kaimiņos, Zviedrijā, epidemioloģiskajos pētījumos atklāta saistība starp glifosātu lietošanu un ne-Hodžkina limfomas, kā multiplās mielomas (vēža paveids) biežumu.

Protams, šie pētījumi ir balstīti uz novērojumiem un tieši nepierāda cēloņa un seku likumsakarību, bet gan iespējamo seku izraisītāju, tāpēc apgalvot, ka tieši glifosātu lietošana ir izraisījusi šādas sekas, nevar, jo šajos apgabalos bieži tiek lietots dažādu pesticīdu kokteilis, un tas vēl vairāk apgrūtina patiesā cēloņa noteikšanu.

Ietekme uz vidi

Kādreiz uz raundapa iepakojuma bija rakstīts, ka tas bioloģiski noārdās un ir videi draudzīgs. 1996. gadā Ņujorkas tiesa «Monsanto» aizliedza uz marķējuma norādīt, ka raundaps «bioloģiski noārdās» vai ir «videi draudzīgs». 2007. gadā Francijā tiesa piesprieda «Monsanto» 15 000 eiro soda naudu par raundapa reklamēšanu kā produktu, kas «bioloģiski noārdās». Latvijā Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā internetā joprojām atrodama informācija, ka, «nonākot augsnē, glifosāts mikroorganismu darbības rezultātā noārdās, un tāpēc ir pilnīgi izslēgta jebkāda iedarbība uz pēckultūrām».

Kad «Monsanto» sāka izplatīt raundapu, viņi solīja, ka ar laiku samazināsies herbicīdu lietošanas nepieciešamība. Šobrīd ASV zemniekiem aizvien biežāk nākas cīnīties ar nezālēm, kas ir izturīgas pret raundapa. Lai izvairītos no šo supernezāļu savairošanās, Vācijas speciālisti iesaka zemniekiem atgriezties pie vecajām nezāļu apkarošanas metodēm: augsekas, rušināšanas un ravēšanas.

Latvijā ir atļauts tirgot 30 dažādus glifosātu saturošus herbicīdu produktus. Tos lieto ne tikai nezāļu apkarošanai, bet arī smidzina pirms graudaugu un rapšu ražas novākšanas, lai augi ātri un vienlaikus nokalstu. Pavērojiet uzmanīgāk tīrumus ceļmalās – daži ir pilnīgi pelēki, rugāji vien, nevienas zaļas zālītes. Tas liecina par to, ka lietots nāvīgais raundaps. Kamēr glifosātu saturošie herbicīdi nav aizliegti, mēs nevaram piespiest zemniekus tos nelietot, tomēr ikvienam ir jāapzinās savas rīcības sekas, jo tādējādi tiek ražota pārtika, kas kaitē, ne mielo.

 

Avots: Vides Vēstis
Autors: Lāsma Ozola, "Zemes draugi"

 


* «Roundup» ‒ visvairāk izplatītā glifosātu saturošo herbicīdu preču zīme, ko ražo kompānija «Monsanto».