JaunumiJaunumi

03.10.2012 13:09

Problēmas konstatētas visās Eiropas atomelektrostacijās

Visās Eiropas atomelektrostacijās ir konstatētas problēmas, kuru novēršanai būtu nepieciešami vismaz 25 miljardi eiro. Šāds secinājums izdarīts jaunākajā pētījumā, kuru plānots publiskot rīt. Kodolenerģijas pretinieki gan norāda, ka pētījumā nav ņemti vērā vairāki aspekti, tāpēc stingrāka nostāja būtu jāpauž Eiropas Komisijai. Bet dalībvalstu attieksme pret kodolenerģiju joprojām ir diezgan atšķirīga.

Pētījums par Eiropā esošo atomelektrostaciju drošību tika pasūtīts pēc pagājušajā gadā notikušās avārijas Japānas Fukusimas reaktorā. Galvenais mērķis bija noskaidrot, kā Eiropas kodolreaktori spētu tikt galā ar ekstremālām situācijām. Lai arī oficiālos pētījuma rezultātus plānots publiskot tikai rīt, jau šodien atklātībā nonākuši šī ziņojuma dati.

Kā norāda britu raidsabiedrība BBC, pēc traģiskajiem notikumiem Černobiļā 1986. gadā un avārijai ASV Pensilvānijas štatā esošajā "Three Mile Island" stacijā 1979. gadā tika pieņemts lēmums īstenot steidzamus pasākumus kodoldrošības uzlabošanai. Taču jaunākās pārbaudes liecina, ka pat vairāk nekā 20 gadus vēlāk uzlabojumi būtu nepieciešami gandrīz pilnīgi visām 143 atomelektrostacijām, kas atrodas Eiropā.

Ziņojumā noskaidrots, ka Eiropas Savienībā ir novērojama satraucoša situācija, jo 47 atomelektrostacijas atrodas vietās, kur 30 kilometru rādiusā dzīvo vismaz 100 tūkstoši cilvēku. Vismaz četros reaktoros, kuru atrašanās valstis gan netiek minētas, elektrības pazušanas gadījumā darbību būtu iespējams atjaunot tikai aptuveni stundas laikā. Francijā, kur 58 reaktori nodrošina aptuveni 80% valstij nepieciešamās elektroenerģijas, nepilnības konstatētas visos 58 reaktoros. Piemēram, Fessenheimas kodolreaktors, kas dzesēšanai izmanto ūdeni no Reinas upes, atrodas zonā, ko apdraud seismiskā aktivitāte un plūdi. Savukārt daudzās Lielbritānijas stacijās konstatēts rezerves kontroles vadības telpu trūkums. Šādas telpas būtu nepieciešamas, lai nodrošinātu staciju darbību gadījumos, kad atrašanos galveno kontroles iekārtu tuvumā apdraud radiācija.

Kodolenerģijas pretinieki norāda, ka par spīti pozitīvajām tehnoloģiskajām rekomendācijām, pētījumā nav iekļauti vairāki nozīmīgi faktori, piemēram, novecojošās tehnoloģijas, terorisma draudi un cilvēciskais faktors. Kā paziņojusi Eiropas parlamenta Zaļo un Eiropas brīvās alianses līdzpriekšsēdētāja Rebeka Hārmsa, ja veiktie stresa testi patiešām būtu nopietni, Eiropas komisijai vajadzētu ieteikt slēgt nedrošos un novecojušos reaktorus. Mazākais, ko Eiropas komisijai vajadzētu darīt, ir piespiest izlabot un savest kārtībā ziņojumā konstatētās nepilnības.

Jāpiebilst, ka Eiropas valstu reakcija pēc Fukusimas avārijas ir bijusi visai dažāda. Tā, piemēram, Vācija ir nolēmusi pilnībā atteikties no kodolenerģijas līdz 2022. gadam, savukārt Francija tieši pretēji ir palielinājusi investīcijas kodolenerģijas ražošanā. Kā zināms, pašlaik notiek aktīvas diskusijas par to vai un kad celt Visaginas atomelektrostaciju mūsu kaimiņvalstī Lietuvā. Par šo jautājumu Lietuvas iedzīvotāji varēs izteikties nākamās nedēļas nogalē gaidāmajā referendumā. Vēl viena atomelektrostacija tuvāko gadu laikā taps arī Baltkrievijā. Starptautiskā atomenerģijas aģentūra jau aicinājusi Baltkrieviju ievērot visas uzņemtās starptautiskās saistības un nodrošināt, lai jaunais atomreaktors atbilstu visiem starptautiskajiem drošības un kvalitātes standartiem.

 

Autors: Uģis Lībietis
Avots: Latvijas Radio
Audio: http://www.latvijasradio.lv/assets/audio.php?id=50345

http://www.latvijasradio.lv/assets/audio.php?id=50345