JaunumiJaunumi

10.12.2012 10:25

Publikācija laikrakstā Diena "Visaginas AES iesprūdusi Lietuvas iekšpolitikā"

No Traķu tikšanās, kad 2006. gada martā triju Baltijas valstu energokompāniju - Lietuvos Energija AB, a/sLatvenergoun Eesti Energia - vadītāji parakstīja nodomu protokolu par gatavošanos atomelektrostacijas (AES) būvei Lietuvā, pagājuši 6,5 gadi. Šai laikā celtniecības darbi tā arī nav sākti.

Patlaban Visaginas AES projekta īstenošanu maz ticamu padarījis Lietuvā šoruden notikušais konsultatīvais referendums, kurā 62,68% dalībnieku nobalsoja pret AES celtniecību, un nupat kā amatā apstiprinātā Lietuvas premjerministra Aļģirda Butkeviča novembrī paustais solījums: «Cilvēki referendumā izteikuši savas vēlmes, un es pildīšu viņu gribu. Tuvākajā laikā Seimā jāizstrādā attiecīgs tiesību akts, lai Visaginas AES netiktu celta, un mēs to atbalstīsim.» Runājot eksperta Jura Ozoliņa vārdiem, AES būvniecības ieceres «torpedēja» Lietuvas sabiedriskā doma, noraidot piecu miljardu eiro (Ls 3,5 miljardi) vērto projektu, kur pērn kā stratēģiskais investors izvēlēts starptautiskais konsorcijs Hitachi GE.

Jau apstiprinātajā Lietuvas valdības nepilnajā sastāvā enerģētikas ministra portfelis uzticēts Jaroslavam Neverovičam, kurš pārstāv politisko spēku Lietuvas poļu vēlēšanu akcija un kurš domā, ka «šis projekts ir jāvērtē». Savukārt Lietuvas Seima ekonomikas komitejas priekšsēdētājs deputāts Remigijs Žemaitaitis (partija Kārtība un taisnīgums) ieteicis vispār nesākt šo projektu, ja partneros nebūs poļu un igauņu, jo Lietuva finansiāli nespētu īstenot šo projektu, un tad jau labāk būtu apspriesties ar krieviem un baltkrieviem, citē LETA.

«Visaginas AES projekta nākotne atkarīga no jaunās valdības un Lietuvas parlamenta, trīs Baltijas valstu turpmākās sadarbības un partneriem,» oficiālo Lietuvas viedokli Dienai pauž Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites preses pārstāve Zivile Didžgalviene. Taisnības labad gan jāmin, ka AES nākotne no valstu sadarbības šobrīd vispār nav atkarīga - par projektu lems Lietuvas politiķi.

Izgāzusi alkatība

Iestrēgušais Visaginas AES projekts «ir neveiksme, to vajag skaidri atzīt. Lietuvas kaimiņi vienkārši mūs iznesa cauri», tik skarbi situāciju vērtē bijušais Latvijas Valsts prezidents, tagadējais Reformu partijas (RP) līderis Valdis Zatlers un atgādina, ka 2007. gada jūlijā preses konferencē Viļņā viens no pirmajiem jautājumiem bija tieši par Visaginu. «Teicu, ka Lietuvai mēneša laikā būtu jāpieņem skaidrs lēmums. Kā redzat, pagājuši pieci gadi un skaidrs lēmums joprojām nav pieņemts,» uzsver V. Zatlers.

Lietuvas prezidenta preses dienests pauž, ka līdz šim Lietuvai, Latvijai un Igaunijai projektā bijusi laba sadarbība, bet diametrāli pretējās domās ir V. Zatlers - šis ir Baltijas valstu neveiksmīgas sadarbības piemērs. «Bieži šausminājos par Latvijas politisko vidi un lēmumiem, ko pieņem Latvijas valdība. Visaginas gadījums ir piemērs, ka Lietuvā politika ir vēl haotiskāka, vēl neprognozējamāka nekā Latvijā,» domā eksprezidents. Lietuvieši jau sākotnēji «to, ka ir saimniekvalsts, centās izmantot dažādu - gan adekvātu, gan neadekvātu - priekšrocību ieguvei», pūloties attīstīt AES kā «lielu biznesa projektu», kur Lietuva būtu galvenā ieguvēja. «Alkatība ir tā, kas izgāž projektus un valstu sadarbību,» pauž V. Zatlers.

Arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) uzskata, ka Lietuva kā projekta attīstītājvalsts nepietiekami iesaistījusi procesā citus projekta partnerus, piemēram, pārrunas ar stratēģiskajiem investoriem lielākoties notikušas bez partneru dalības.

Valstiskuma impotence

Skarbs savos izteikumos ir arī Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņas centrs). Visaginas projekts ir «uzskatāms mūsu valstiskās impotences apliecinājums», domā I. Zariņš un piebilst, ka «Lietuva rīkojas, kā vēlas: nosaka dalībnieku sastāvu, daļu sadalījumu, iedala Latvijai vismazāko daļu, lai gan vislielākie kodolriski būs jānes tieši Latvijai». Viņaprāt, Latvija no problēmu risināšanas vispār norobežojoties, jo tā amatpersonām ērtāk.

Vilšanos par izjukušo sadarbību Visaginas AES projektā izteicis arī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. Igaunijas vēstnieks Latvijā Mati Vārmans Dienai saka - Igaunija joprojām grib piedalīties, bet projekta nākotne atkarīga no Lietuvas oficiālās nostājas.

Nebūs Ignalinas pēctece

«Toreiz, kad manā kabinetā trīs valstis noslēdza memorandu, likās - būvēs nopietnu objektu, un tas arī izdosies. Bet nekas labs nav sanācis! Četratā var dzert degvīnu, nevis būvēt atomstaciju,» ar rūgtumu Dienai teic ilggadējais Lietuvā savulaik uzbūvētās, tagad slēgtās Ignalinas AES vadītājs Viktors Ševaldins, kurš pēc 40 gadu darba atomenerģētikas jomā devies pensijā. Viņš atminas, ka starptautiskajām pārrunām veltīts ļoti daudz laika, bet rezultātā pašreizējie lēmumi izprovocējuši Baltkrieviju un Kaļiņingradu būvēt savas AES. «Necels te, cels tur!» secina V. Ševaldins un ir apbēdināts par šādu iznākumu.

Savukārt Visaginas pašvaldības vadītāja Daļa Štraupaite atgādina, ka pilsēta ir unikāla, to cēla kā Ignalinas AES «pavadoņpilsētu», un tā nav nodalāma no AES. Viņa uzskata, ka AES būvniecība pilsētai nozīmētu otro elpu, tāpēc cer, ka jaunais Seims un valdība strādās tālāk pie Visaginas AES projekta īstenošanas.

Izskatās, ka nerezultatīvās sarunās lielākie uzvarētāji bijuši vides aktīvisti, kas cīņā pret AES iesaistījušies ar plakātiem un dziesmotām protestakcijām. Latvijas Zaļā partija, kam tiek pārmests, ka tā iebilst pret Visaginas AES būvniecību, bet neizrāda pienācīgas bažas par Kaļiņingradas jauno AES, pavēstījusi, ka «kodolnāvei politiskā sistēma neinteresē», un aicinājusi Krievijas Federācijas vadību un Krievijas valsts atomenerģijas korporāciju Rosatom pārtraukt arī Kaļiņingradas AES būvniecību.

(Vairāk par šo tēmu lasiet 10.decembra laikrakstā Diena)

 

Avots: Diena 
Autors: Dace Skadiņa