JaunumiJaunumi

23.08.2016 12:19

Realitāte medicīnā:Pacients nezina, kur iet, bet ārsts – kur viņu sūtīt. Saruna ar veselības ministri.

Veselības ministre Anda Čakša intervijā portālam "Delfi" atzina, ka pašlaik veselības nozarē ir četras prioritātes – onkoloģija, grūtnieču veselība, neatliekamā palīdzība un ģimenes ārsti, kam nekavējoties nepieciešams finansējums, lai valsts nezaudētu mediķus un tiktu galā ar bezgala garajām rindām.

"Ja runājam par nākamā gada budžetu un manām iezīmētajām prioritātēm, tad tur ir ļoti skaidri šobrīd, ka nauda tiks ielikta, lai atvieglotu piekļuvi izmeklējumiem, atvieglotu piekļuvi speciālistam, nākamā lieta ir izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, kā arī finansējums tam, kas notiek stacionārā – operāciju [izmaksu] pārskatīšana, un tālāk jau runājam par ārstniecību. Paskatīties uz šo situāciju no viena pacienta, ja tā var teikt, kurpēm."

Svarīgi esot palielināt dzemdību speciālistu algas valsts iestādēs, kur pašlaik situācija ar darbinieku trūkumu esot kritiska. "Runājam par dzemdību speciālistu nodrošinājumu Latvijā. Tur ir vairāki darbi jāizdara – pirmkārt, jāsakārto 611. Ministru kabineta noteikumi par kvalitātes prasībām, lai būtu pārliecināti, ka tie negadījumi, kas var tikt novērsti, tiks novērsti jau preventīvā līmenī. Otra problēma ir, ka slimnīcās vairs nav dzemdību speciālistu. Varbūt ar ne pārāk korektu tarifu politiku ir panākts tas, ka ginekologi lielākoties praktizē ārpus slimnīcām, ambulatori. Šobrīd ir skaidri jāpasaka, ka dzemdību speciālisti nepieciešami arī slimnīcās – te ir runa vairāk par atalgojumu dzemdību speciālistiem, bet vienlaikus kārtojot kvalitātes kritērijus un liekot visus procesus ap grūtnieci," sacīja ministre, iezīmējot to, kam akūti nepieciešams papildu finansējums.

"Delfi" jau rakstīja, ka Veselības ministrija (VM) jaunajā budžetā reformu veikšanai papildus prasa 76 miljonus eiro.

Tāpat ministrija plāno papildināt ģimenes ārstu pienākumu sarakstu, tādēļ arī tam tikšot meklēti papildu līdzekļi. "Galvenais mērķis ģimenes ārstam būtu vesels pacients. Lai ārsta motivācija nav, ka pacients nāk bieži un viņam tiek veiktas manipulācijas, bet tieši otrādi – lai pacients ir vesels un darba spējīgs."

Ceturtajā prioritātē – neatliekamajā palīdzībā - lielākā problēma jau tagad esot cilvēkresursi. "Tā ir lielākā problēma visā nozarē. Kad runā, ka tarifs ir nepietiekams, tad vienmēr ir jautājums, kā tad mēs visu laiku strādājam. Tas ir uz kaut kā rēķina, un tas rēķins ir cilvēku atalgojums. Ārstu un māsu. Un māsas aiziet no nozares, jaunie ārsti brauc projām, jo neredz motivāciju palikt, un esošie noveco."

Ministre arī sola, ka gada laikā tikšot pārskatīti medicīnas pakalpojumu tarifi, kas ļaušot palielināt veselības aprūpē strādājošo algas, taču tas nenozīmēšot strauju pakalpojumu cenu celšanos. "Pakalpojumu cenas mēs varēsim mainīt tikai pakāpeniski, atbildoši tam, kā tiks piešķirts finansējums. Ja mēs pašlaik visam uzliktu īstās cenas un visiem ārstiem paceltu algas, tad valsts pakalpojumus varētu saņemt vien maza daļa valsts iedzīvotāju. Vai arī būtu jāpasaka, ka mums ir tikai neatliekamā palīdzība. Latvijas Banka saka – samaziniet pakalpojumu grozu, nosakiet pareizo cenu un viss būs kārtībā. Bet jautājums, vai iedzīvotāji ir gatavi saņemt tikai neatliekamo palīdzību un atsevišķus ambulatoros pakalpojumus. Jo nekas vairāk šajā summā neiekļaujas. Pašlaik mēs uz medicīnā strādājošo rēķina nodrošinām šos pakalpojumus. Labāk vai sliktāk, bet nodrošinām."

Tomēr ministre nevarēja minēt, cik veselības speciālistu valsts iestādēs jau pašlaik trūkst. "Pašlaik darba grupa ir sākusi darbu pie tā, lai to aprēķinātu. Viena no uzskaites problēmām ir tā, ka ārsti strādā vairākās ārstniecības iestādēs, un ir jāvienojas par to, kā uzskaitīt šos datus. Tas pats ir arī ar māsām – arī māsu skaits nav pietiekams."

Onkoloģija kā nozares prioritāte nav nekas jauns – teorētiski tā ir jau vismaz otro gadu, tomēr realitātē rindas uz izmeklējumiem ir garas, bet pie speciālistiem – vēl garākas. Arī aizgājušais ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) solīja "zaļā koridora" principa ieviešanu, lai pacienti ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu uz izmeklējumiem varētu tikt 10 dienu laikā. Diemžēl šis solījums tā arī nav izpildīts.

"Es katru reizi darba grupā vaicāju – vai tas reāli strādās? Svarīgi, lai katrs saprot savu lomu, kurš un par ko atbildīgs, un lai pacients tiek pavadīts caur šo sistēmu. Kamēr mēs nevienosimies, kā tas patiešām strādā, tas nestrādās. Diskusijas ir par loģistiku – kurš kuram zvanīs, sūtīs, kāds kods ir jāraksta, kā pacientus uzskaitīs utt. Velns slēpjas detaļās. Man kādreiz gribas iedot VM darbiniekiem nosūtījumus un paskatīties, kā viņi tiks galā. Realitāte ir grūta," skarbi izsakās ministre, skaidrojot, ka jau oktobrī tikšot ieviestas tā saucamās pacientu ceļa kartes primārās aprūpes izmeklējumiem, kas ļaušot skaidri saprast, kur vēža slimniekam jādodas un kas jādara ārstam, bet tam sekošot precīzi norādījumi, kā jārīkojas pacientiem ar 10 izplatītākajām onkoloģiskajām pataloģijām un viņu ārstiem. Šim procesam papildus ministrija paredzējusi iedalīt 12 miljonus eiro.

"Kad pēc skrīninga vai cita izmeklējuma esat ieradies pie ģimenes ārsta, tad viss ceļš, kas notiek ar pacientu [būs skaidrs vadoties pēc šīs kartes]. Man vienmēr ir jautājums, kurš ir procesa turētājs? Tas šajā gadījumā ir ģimenes ārsts, kurš rūpējas, lai pacients nepaliktu ar diagnozi rokās, nezinot, kas viņam tālāk ir jādara. Tas ir visgrūtākais. Bet arī ģimenes ārsts reizēm nevar palīdzēt pacientam tikt līdz pilnīgai skaidrībai. Tam nepieciešama stacionāra palīdzība. Pašlaik runājam ar četrām lielajām slimnīcām, kur tiek ārstēti onkoloģiskie pacienti, kā viņi darbu organizēs tālāk, saņemot pacientu no ģimenes ārsta. Runājam par Austrumu, Stradiņa, Daugavpils un Liepājas Reģionālo slimnīcu, kur ir onkoloģijas programmas. Lai pacients nepaliktu viens pats, meklējot, kas viņam jādara – ārstēšana vai operācija, tā, lai šis ceļš būtu sakārtots."

Ministre arī min, ka tieši nesakārtotā procesa loģistika ir viens no iemesliem, kāpēc izveidojušās garās rindas medicīnā. Tāpat pie vainas esot arī akūts naudas un speciālistu trūkums. "Ja cena, par ko to pērk pakalpojumu, ir par zemu, sāk pazust speciālisti. Bet vai esošo resursu izmantojam pietiekami efektīvi? Lai nav tā, ka pie speciālista, kas ir, piemēram, onkologs, ierodas pacients, kam nav veikts pietiekams izmeklējumu klāsts pirms tam, lai zinātu, ka varbūtība, ka tur ir onkoloģija, ir vismaz 50 – 60%. Lai tur nenonāk pacienti, kam tur nevajadzētu būt. Jā, un onkologu asociācijas dati rāda, ka šobrīd daudzi pacienti gaida rindā tāpēc, ka onkologs ir tiešās pieejamības speciālists. Tas nozīmē, ka katrs, kuram ir aizdomas, pats var doties tieši pie onkologa, neveicot skrīninga izmeklējumus. Otra lieta ir tā, ka pie onkologa uzskaitē bez tiešās ārstēšanas ir pacienti pēc vēža ārstēšanas – aktīvā uzraudzībā piecus gadus. Vai tas nevarētu būt īsāku laiku, un galvenais uzraugošais ārsts ir ģimenes ārsts? Ja nāk ļoti skaidras un labas rekomendācijas no onkologa, tad tā uzraudzība pie ģimenes ārsta ir iespējama. Ja ir kādas aizdomas vai neskaidrības, tikai tad iet pie onkologa. Mums vajadzētu salīmeņot to procesu, kad doties pie speciālista, lai efektīvi izmantotu to resursu, kas nav liels, jo šobrīd Latvijā ir 61 onkologs. Tāpēc visi pa tiešo nekad nevarēs aiziet pie speciālista. Ja viņi ir mācīti risināt ļoti specifiskas lietas, vai viņiem būtu jānodarbojas ar visu?" savu redzējumu skaidro Čakša.

Paralēli notiekot sarunas par jaunu medikamentu pakāpenisku iekļaušanu apmaksāto zāļu sarakstā, lai šajā ziņā sasniegtu kaut vai kaimiņvalsts Igaunijas līmeni. "Jauno medikamentu, ko apmaksā valsts, skaits ir mazs. Tur, protams, jābūt ekonomiskiem pamatojumiem, cik cilvēku ar to var izglābt, bet piecu gadu laikā mēs varētu noķert Igauniju. Tas ir mans sapnis," saka ministre.

Ministre nesen minējusi arī iespēju, ka, piemēram, onkoloģijā izmeklējumiem varētu tikt atceltas valsts noteiktās kvotas, maksājot par jau veiktajiem pakalpojumiem. Vairāki speciālisti tomēr pauduši viedokli, ka pat tad, ja atceltu pašreizējās kvotas izmeklējumiem onkoloģijā, situācija nozarē jau tā ielaista, ka rindas kļuvušas pārāk garas un to problēmu nevarēs atrisināt vismaz vēl gadu vai vēl ilgāk, tādēļ, ka krietni garas rindas sakrājušās arī uz maksas izmeklējumiem. Ministre pārliecināta, ka šādiem apgalvojumiem nav pamata. "Domāju, ka nē. Jo, ja runājam par kvotu trūkumu, tad tā ir tā nauda, kas pietrūkst, lai veiktu konkrēto izmeklējumu. Tur nepieciešama cenu pārskatīšana, lai tās būtu adekvātas. Ja speciālists par darbu saņem tik mazu naudu, ka viņš sāk atteikties pieņemt pacientus un iet pieņemt privātās iestādēs, tad kaut kas nav kārtībā. Šis jautājums jārisina paralēli."

Lielāko slimnīcu speciālisti viņai esot apliecinājuši, ka no aparatūras viedokļa kapacitāte Latvijā esot pietiekama, lai rindas likvidētu.

Jautāta, vai sistēma ir pietiekami labi sakārtota, lai attīstīto valstu līmeni varētu sasniegt tikai ar naudu, ministre gan atzīst, ka tā gan nav. "Nē, tikai ar naudu nē. Ir vajadzīgas arī reformas. Bet nauda vajadzīga, lai reforma varētu veselīgi virzīties uz priekšu un lai ārsti nebrauktu prom. Sistēma šobrīd ir vidēja, mums ir pie kā strādāt – tostarp e-veselības, kvalitātes kritērijiem un citām lietām."

Ministre arī paskaidroja, ka pašlaik bijusi četrās no lielajām slimnīcām, kur tiek īstenota valsts onkoloģijas programma, bet vēl nav paspējusi aizbraukt uz Daugavpili. "Pašlaik nav labi izstrādāts ambulatorā pakalpojuma process – pirmkārt, ir maz ambulatorās pieņemšanas laiku, līdz ar to rodas grūtības tikt pie speciālista. Otrkārt, pacients brīžiem reģistratūrā nevar pats paskaidrot, ko viņam vajag, cik daudz, ģimenes ārsts nav kontaktējies ar pārējiem ārstiem."

Kā labu piemēru šajā ziņā viņa min reģionālo slimnīcu Liepājā, kur pacientu aprūpe bijusi ļoti laba. "Pašlaik defekts ir speciālistu pieejamībā un iespējā saņemt izmeklējumus. Tas ir atrisināms, mans uzdevums ir panākt, ka tas notiek."

Augusta beigās gaidāms arī Pasaules Bankas ziņojums par slimnīcu kartējumu, kurā būs skaidras rekomendācijas, kā būtu jāizvieto medicīnas un veselības aprūpes iestādes, lai to pārklājums un sasniedzamība Latvijā būtu pietiekama. Iepriekšējo ziņojuma versiju gan ministre esot izbrāķējusi.

"Mēs esam saņēmuši melnrakstu, bet uzdevām vēl vairākus jautājumus Pasaules Bankai (PB), pilns apraksts jāiesniedz līdz 28. augustam. Pasaules Banka norāda, ka sarežģītie pakalpojumi ir jākoncentrē, bet reģionos jābūt noteiktam pakalpojumu klāstam. Mēs gribam, lai ir skaidri saprotams, kādu pakalpojumu kur pacients var iegūt – gan reģionos, gan centrā. Viņi [PB] runā par to, ka sarežģītas manipulācijas nekad nevarēs veikt perifērijā, īpaši tad, ja to skaits ir mazs.Viņi ir iezīmējuši četrus speciālistus un diennakts neatliekamās palīdzības sniegšanu, kam tur būtu jābūt. Mums, liekot uz kartes, jāpārklāj visa Latvija, lai stundas laikā cilvēks sasniegtu pirmo palīdzību, divu stundu laikā – reģionālo slimnīcu, trīs stundās – Rīgu," skaidro A.Čakša.

Avots: delfi.lv

Autors: Zanda Ķezbere