JaunumiJaunumi

22.06.2012 10:30

Rīgas Zoo stāsti: Vardes, kas planē, rok un indē

Portāls Delfi.lv sadarbībā ar Rīgas Zooloģisko dārzu uzsākcis projektu, kura ietvaros tiek aprakstīti dažādu zoodārza iemītnieku dzīve un ieradumi. Šoreiz Delfi devās uz siltāko vieto zooloģiskajā dārzā – Tropu māju, kur apciemoja Rīgā mītošās eksotiskās vardes.

Tropu mājā, kur mitinās daļa no vērienīgās Rīgas Zooloģiskā dārza abinieku kolekcijas, mūs sagaida Abinieku nodaļas vadītāja Ilze Dunce, kura atklāj pārsteidzošās savu aizbilstamo dzīves aizkulises, kas ne vienam vien apmeklētājam paskrien garām nemanītas.

Planētājvaržu ilgais ceļš uz Tropu māju

Šobrīd abinieku aprūpētāju lielākais lepnums ir planētājvaržu saime, kas zoodārza apmeklētājiem aplūkošanai pieejama vien pāris nedēļas. Tautā planētājvardes tiek dēvētas par lidojošajām vardēm, jo, pateicoties garajiem pirkstiem un plēvītēm starp tiem, tās var planēt no koka uz koku, veicot pat vairāku desmitu metru attālumu.

Šo varžu ceļš līdz jaunajai mājvietai Tropu mājā bijis gana ilgs - pirms pāris gadiem Varšavas Zoo tika pie planētājvardēm, bet ilgi viņas tur vis nav uzturējušās, jo poļi vardes uzticējuši Rīgas Zoo abinieku nodaļas darbiniekiem, lai tās tiktu pavairotas.

"Mums tas izdevās, un tas ir unikāls gadījums, jo Eiropā planētājvaržu pavairošana līdz šim ir izdevusies tikai pāris privātās kolekcijās," stāsta Ilze un skaidro, ka planētājvaržu pavairošanu nebrīvē sarežģītāku padara šo abinieku prasības pret gaisa temperatūru, ēdienu un apgaismojumu un citiem vides aspektiem.

"Aprakstu un norāžu par to, kā veicama viņu pavairošana, nebija. Nācās pētīt  internetā pieejamos aprakstus par šo varžu dzīves apstākļiem savvaļā un eksperimentēt. Mums ir liels prieks, ka tas izdevās," lepojas Abinieku nodaļas vadītāja.

Vardes uz Rīgu atgādātas ar nosacījumu, ka tad, kad pasaulē nāks mazuļi, daļa vardulēnu tiks nosūtīti uz Varšavu. Tas arī tika izdarīts, bet Rīgas Zoo apmeklētājiem pirmo reizi ir iespēja skatīt vaigā divus gadus vecās planētājvardes, kas nemaz tik daudzos zoodārzos nav iespējams.

Rīdzinieki konsultē ārzemniekus vairošanās jautājumos

Planētājvaržu pavairošana ir tikai viens no gadījumiem, kad ārvalstu kolēģi pēc palīdzības vērsušies pie Rīgas Zoo darbiniekiem - pašmācības un eksperimentu ceļā Abinieku nodaļas vadītājai un viņas komandai uzkrāta liela pieredze un zināšanas, kas tiek novērtētas arī ārpus mūsu valsts robežām, bet visbiežāk konsultācijas tiek sniegtas tieši dažādu sugu pavairošanas jautājumos.

"Mūsu abinieku kolekcija ir pirmajā trijniekā Eiropā," atklāj Ilze, bet zoodārza pārstāve Laura Līdaka norāda, ka tas ir panākts ar ilgu gadu "aizkulišu" darbu, kas ir laikietilpīgs, gana piņķerīgs, āķīgs un smalks, bet zoodārza apmeklētājam neredzams.

Abinieku pavairošana ir zoodārza Abinieku nodaļas galvenais uzdevums, jo no visiem mugurkaulniekiem tieši abinieki savvaļā ir visjutīgākie pret vidi un tāpēc visapdraudētākie. Rūpēties par varžu vairošanos nepieciešams arī tādēļ, ka vardes nedzīvo garu mūžu - lai nodrošinātu ilgstspējīgu ekspozīciju, nepieciešams atstrādāt vairošanas metodes.

Statistika par abiniekiem savvaļā ir biedējoša - no visām abinieku sugām trešā daļa ir apdraudēta vai jau sasniegusi kritisko robežu, kas nozīmē, ka tās var izzust jau tuvāko gadu desmitu laikā.

Savu lomu daudzu varžu sugu izzušanā spēlē tropu mežu straujā izciršana, kā arī vispārējais vides stāvoklis un izmaiņas tajā, un tāpēc zoodārzu uzdevums ir sugas saglabāt vismaz nebrīves populācijā.

Rīgas Zoo tādu sugu, kas savvaļā vairs nav sastopamas, nav, bet visapdraudētākās Rīgā dzīvojošajām vardēm ir mantellas, kas savvaļā šobrīd sastopamas tikai vienā vietā pasaulē - Madagaskarā.

Gādīgie milzu racējvaržu tēviņi un nekaitīgās indesvardes

Miesās brangākie abinieki Tropu mājā ir abi Ārfikas racējvaržu tēviņi, kuri vienā mītnē draudzīgi sadzīvo jau vairāk nekā trīs gadus. Šī ir viena no retajām vardēm, kam ir nopietni žokļi un asi zobi, un ir dzirdēts, ka tā var nokost pat cilvēka pirkstu, ja jūtas apdraudēta.

Par racējvardes plēsīgo dabu var pārliecināties, ja gadās klātienē redzēt tās maltīti - šī varde nesmādē ne kukaiņus, ne pelēnus, bet savvaļā tās ēd arī ķirzakas, putnus un neatsakās arī no savas sugas pārstāvjiem.

Lai gan pēc skata šīs vardes šķiet draudīgas un uz siltām jūtām nespējīgas, realitāte ir citāda, daudz aizkustinošāka - vairums abinieku par kurkuļiem neliekas ne zinis un mēdz pat savas atvases notiesāt, bet racējvaržu tēviņi savus mazuļus ļoti sargā.

Racējvaržu tēviņi pat var uzbrukt cilvēkiem vai citam apdraudējumam, lai izglābu savas atvases, bet,  ja ūdenstilpne, kurā aug kurkuļi, sāk izsusēt, viņi rok grāvi uz kādu dziļāku vietu, lai kurkuļi varētu aizpeldēt un izglābties no drošas nāves.

Ar īpaši spilgti luminiscējošu krāsojumu abinieku mītnē izceļas indīgās vardes - dendrobati jeb indīgās bultindes vardes un indesvardes, bet tāpat Tropu mājā mitinās vēl citas indīgo varžu sugas.

Te gan abinieku aprūpētāja atklāj, ka zoodārzā dzīvojošās indīgās vardes cilvēka veselībai un dzīvībai bīstamas neesot - indīgas tās kļūst tikai savvaļā, kur pārtiek no indīgiem kukaiņiem, bet zoodārzā tās baro ar nekaitīgām mušiņām.

Iecienītākā izklaide - varžu atrašana

Lai gan paviršam vērotājam vardes var šķist ne no tiem aizraujošākajiem zoodārza iemītniekiem, Rīgas Zoo darbinieki aprēķinājuši, ka mazie terāriji, kur mitinās abinieki un kukaiņi, ir starp visilgāk aplūkotajām ekspozīcijām.

Viena no interesantākajām nodarbēm, viesojoties pie vardēm, ir abinieku atrašana vidē, kur viņi prasmīgi iemanījušies nomaskēties un saplūst ar apkārtni. To, ka Tropu māju viesi ar lielu entuziasmu pārbauda savu acīgumu, apliecina arī malu malās skanošie prieka pilnie izsaucieni, kad izdevies pamanīt kādu īpaši manīgi noslēpušos iemītnieku.

Protams, Rīgas Zoo iespējams iepazīties ne tikai ar eksotisko valstu abinieku sugām, bet arī gūt visaptverošu ieskatu Latvijas abinieku un rāpuļu klāstā - zoodārzā iespējams aplūkot visus Latvijā savvaļā sastopamos abiniekus un rāpuļus, kuri, starp citu, aukstā laikā dodas pārziemot uz pagrabu.

Tā kā lielākā daļa abinieku ir nakts dzīvnieki, lielākā jautrība Tropu mājā sākas tieši tad, kad tiek izslēgta gaisma - pa dienu vardes atpūšas, bet līdz ar tumsas iestāšanos vardes sāk baroties, pāroties un citādi izklaidēties.

"Ja cilvēkiem radies iespaids, ka vardes tikai guļ, tad daudziem abiniekiem noteikti šķiet, ka mēs, cilvēki, to vien darām, kā guļam - kad viņas ir nomodā, cilvēki devušies pie miera," par savu aizbilstamo ieradumiem ar smaidu stāsta Abinieku nodaļas vadītāja Ilze Dunce.


Avots: Delfi.lv