JaunumiJaunumi

26.10.2011 00:00

Talkosim upēs un ezeros!

Aicinām visas pašvaldības nākamā gada Lielās Talkas ietvaros pievērst uzmanību savā teritorijā esošo ūdenstilpju attīrīšanai un sakopšanai, izvācot sadzīves atkritumus un sakritušos kokus, kas aizsprosto ūdenstilpes un apgrūtina vai pilnībā paralizē ūdens tecējumu.

Mērķis

  1. Izvākt no ūdenstilpēm atkritumus
  2. Novākt sakritušos kokus un siekstas, kas traucē laivotājiem
  3. Panākt lielāku straumes ātrumu upēs veicinot labāku skābekļa apmaiņu ūdenī, kas nepieciešams tur mītošajām dzīvajām radībām.

Katrs nokritis koks, katrs aizsprosts palēnina upes tecējumu, veidojot stāvoša ūdens posmus, kas veicina skābekļa samazināšanos ūdenī. Kokam kā organiskam materiālam ūdenī trūdot, arī tiek patērēts ūdenī esošais skābeklis. Pie aizsprostiem ūdens sadzen atkritumus, kur tie arī paliek.

Ieguvumi

Attīrot ūdenstilpes no sakritušiem kokiem un sadzīves atkritumiem, tiks radīti labvēlīgi apstākļi arī vietējā tūrisma attīstībai, un palielināsies upju tuvumā esošo tirdzniecības vietu ienākumi (laivu, tūrisma inventāra noma, telts vietas, vietējie restorāni, veikali, viesnīcas, kempingi utt.).

Ja ūdenstilpēs ir aizsprosti, tad tādas vietas neizvēlas laivotāji, bet izvēlas malu zvejnieki, kur ir ideāli apstākļi tīklu likšanai. Taču, ja kokus un atkritumus izvāc, ūdenstilpēs palielinās caurplūde, nesastāvas un nesmako ūdens, sāk parādīties laivotāji, savukārt tie rosina vietējiem iedzīvotājiem domas par telšu vietām, laipām, piekļuves ceļiem, kas veicina laivu tūrismu, ūdenstilpju krasta sakopšanu un atkritumu ērtu izvešanu. Turklāt liela daļa laivotāji ir zaļi domājoši un izlasa malu zvejnieku saliktos tīklus – jo vairāk „apdzīvota” upe un tās piekraste, jo mazāk tajā sastopami malu zvejnieku tīkli.

Piemērs

Latvijas Zaļās partijas aktīvisti š.g. septembrī veica šādu sakopšanas akciju Rojas upē. No iegūtās pieredzes varam secināt, ka 1h laikā var attīrīt apmēram 1km garu posmu (vidēji 5km dienas laikā 2 cilvēku komandai ar 1 motorzāģi). Rojas upes garums ir apmēram 50km, tā tek cauri 3 pašvaldības teritorijām (vidēji 15km katrā), tātad Rojas upi varētu attīrīt apmēram 3 dienu laikā. Ar plašāku aprakstu un bildēm variet iepazīties ŠEIT.

Ja ūdenstilpes garums pārsniedz vienas pašvaldības teritorijas robežas, būs nepieciešama pašvaldību cieša sadarbība, lai vienotos par sakopšanas posmiem, varbūt pat vienotu darbu uzsākšanas laiku un kopīgu idejas popularizēšanas kampaņu.

Ieteikumi

  • Pietiek, ja no upei pāri pārkrituša koka izzāģē tikai 1-1,5 m lielu spraugu – tas būs pietiekami, lai laivotāji tiktu garām. Upe nekādā gadījumā nav jāpārvērš par kanālu, jo sakritušie koki ir arī laba mājvieta ūdenī mītošajiem dzīvniekiem.
  • Ja pārkritušajam kokam var izbraukt ar laivu pa apakšu, tad var tikai nozāģēt vai ar zaru šķērēm nokniebt tos zarus, kuri traucē laivotājiem.
  • Kokus nepieciešams sadalīt nelielos gabalos, lai turpinot ceļu pa straumi atdalītais koka posms, neaizķertos kaut kur un nākotnē neradītu jaunu iespēju aizsprostiem (kādā ērtā piekļūšanas vietā peldošos kokus var savākt un, jo tie ir vieglāki, jo ērtāk).
  • Ja lietojat motorzāģi, iesakām izmantot pēc iespējas garāku sliedi, lai varētu piekļūt tām koka daļām, kuras ir zem ūdens. Ķēdes eļļošanai izmantojiet bioloģiski noārdošās eļļas.
  • Izvācot kokus, atcerieties, ka ūdens līmenis vasarā ir zemāks nekā pavasarī, tāpēc darbojieties tā, lai upe būtu laivojama no agra pavasara līdz vēlam rudenim.
  • Zāģējot pievērsiet uzmanību savai un apkārtējo drošībai – jābūt stabilam kāju atbalstam turklāt zāģējot no laivas, labi jātur līdzsvars un jācenšas neiezāģēt laivā.
  • Divatā vienlaicīgi nezāģējiet vienu un to pašu koku.
  • Padomājiet par neorganisko atkritumu (plastmasas un stikla pudeles, riepas, polietilēna maisiņi utt.) savākšanas norisi. Būs nepieciešami maisi, kur to visu savākt, kā arī kāds, kas savākto kravu nogādās līdz tuvākajam ceļam, kur var piebraukt ar automašīnu un atkritumus aizvest.
  • Apzinieties noteikumus ūdens objektu aizsargjoslās, kā arī, ja tādas attiecīgajā teritorijā ir saistošas, citas dabas aizsardzības prasības – lai, sakopjot vienu lietu, nenodarītu kaitējumu citai – un izvairītos no normatīvo aktu nosacījumu neievērošanas.

Darba drošība

Pāri upes gultnei pārkrituši koki bieži ir nospriegoti, jo balstās pret zemi tikai dažos punktos. Tādus kokus zāģējot, ir jāsaprot, kāds ir sprieguma virziens atsevišķos stumbra posmos un jāveic attiecīgi aizzāģējumi, lai atbrīvotais stumbra nogrieznis nesavainotu klātesošos. Atrodoties laivā, šis darbs ir vēl bīstamāks, tāpēc to drīkst veikt tikai cilvēki ar motorzāģa vadītāja tiesībām un atbilstošu pieredzi.

Nepieciešamais inventārs

  • Laivas un brīvprātīgie, kas piedalīsies sakopšanas darbos.
  • Drošības vestes.
  • Vairāki zāģi (vismaz divi), lai gadījumā, ja viens samirkst, darbs neapstājas vai arī gadījumam, ja vienu zāģi starp kokiem iespiež. Tomēr rekomendējam katram laivotāju pārim pa darba rīkam, lai nesēdētu dīkā, kamēr komandas priekšgalā esošie darbojas. Kur vien iespējams, rekomendējam tomēr izmantot rokas zāģi.
  • Cimdi, dārza zaru šķēres, cirvji.
  • Atkritumu maisi.
  • Stropes, kuras noder koku pacelšanai, pavilkšanai, ja gadījumā iespiests zāģis. Stropes noder ari virves vietā.
  • Apģērbs, kurš notur siltumu arī tad, ja strādnieks ūdenī izmirkst.
  • Metāla ķekši, ar ko izkustināt, pavilkt malā, izvilkt, pacelt koka gabalus no ūdens.
  • Degvielas un eļļas rezerves, remonta atslēgu komplekts, ja izmantojat motorzāģi.
  • Karte vai GPS navigācijas sistēma, lai varētu noteikt, kur atrodaties.