JaunumiJaunumi

24.01.2018 15:37

Zivis Latvijas ūdeņos izglābtas

Maluzvejniecība Latvijā aizvien ir ikdiena un tā kā Valsts zvejas kontroles inspektoru nepietiek, brīvprātīgo vides inspektoru un pašvaldības pilnvaroto personu iesaiste procesa uzraudzībā ir neatsverama un vitāli nepieciešama.

Šie cilvēki varēja patstāvīgi darboties, fiksēt pārkāpumus, sastādīt protokolus, izcelt nelegālos zvejas rīkus un nodot tos Valsts vides dienestam vai Dabas aizsardzības pārvaldei pārkāpuma izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai.

Pret šādu mehānismu nesen iestājās Tieslietu ministrija un tapa grozījumi Zvejniecības likumā, kuros tika paredzēts, ka šādas darbības brīvprātīgie vides inspektori un pašvaldības pilnvarotās personas turpmāk varēs veikt tikai kopā ar amatpersonu. Tas nozīmētu, ka šo cilvēku statuss pilnībā un absolūti zaudētu savu jēgu.

Pateicoties Zaļo deputātu uzstājībai, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosināja šādus grozījums neatbalstīt. Arī Saeima, uzklausot Ingmāra Līdakas stāstu un argumentus no Saeimas tribīnes, Tieslietu ministrijas iesniegtos likuma grozījumus neatbalstīja.

Komisijas iedrošināta, tagad Zemkopības ministrija izstrādājusi alternatīvu likumprojektu, kurā ir atrunātas brīvprātīgo vides inspektoru un pilnvaroto personu tiesības un pienākumi, kā arī mehānismi, kā šāds statuss tiek piešķirts un atņemts. Šos grozījumus Tautsaimniecības komisija aicināja atbalstīts, un Saeimas deputāti pirmajā lasījumā to arī izdarīja.

Tomēr, lai šis likums nenonāktu pretrunā topošajam Administratīvā pārkāpuma procesa likumam, ir nepieciešams veikt grozījumus arī tajā. Tautsaimniecības komisija šādus priekšlikumus arī sagatavoja un iesniedza Juridiskajai komisijai.

Vakar 23. janvārī, Juridiskās komisijas Krimināllietu politikas apakškomisijas sēdē spraigās diskusijās Ingmāram Līdakam izdevās pārliecināt kolēģus, ka Tieslietu ministrijas pieeja ir gaužām tuvredzīga, jo pilnībā apturētu jebkādu brīvprātīgo iesaisti un tas nozīmētu zaļo gaismu maluzvejniecībai. Ja atbalstītu Tieslietu ministrijas grozījumus, visticamāk lielākā daļa nelegālo zvejas rīku tā arī paliktu mūsu ūdeņos.

Uzklausot Ingmāra Līdakas argumentus apakškomisijā, tika pieņemts lēmums uzdot Tieslietu ministrijai izstrādāt atbilstošus grozījumus Administratīvā pārkāpuma procesa likuma topošajā redakcijā, lai abi likumi - Zvejniecības likums un Administratīvā pārkāpuma procesa likums – nenonāktu savstarpējās pretrunās.